Tas bija 1928. gada 6. oktobrī, kad dobelnieku Rozenfeldu ģimenē ienāca mazais Egons, kuram laikam jau pati Laimes māte šupulī bija ielikusi mīlestību uz kultūru un teātri.
Tas bija 1928. gada 6. oktobrī, kad dobelnieku Rozenfeldu ģimenē ienāca mazais Egons, kuram laikam jau pati Laimes māte šupulī bija ielikusi mīlestību uz kultūru un teātri.
Savas pirmās lomas Egons tēloja jau piecu gadu vecumā, kopā ar kaimiņmeitenēm spēlējot teātri uz mazas ieliņas Ķestermuižas tuvumā. Bet šogad Egons Rozenfelds atzīmē savu 70. dzimšanas dienu un nopietna darba teātrī piecdesmitgadi.
Jūrnieks, bokseris un izsūtāmais
Egona Rozenfelda mūžs bijis trakoti raibs. Pēc pamatskolas beigšanas zēns nosūtīts mācīties uz jūrskolu par kuģa mehāniķi. Diplomu Egons gan ieguvis, taču tehnika viņu nekad neesot interesējusi. Tomēr pēckara gados mehāniķa zināšanas lieti derējušas: varējis nopelnīt, strādājot par kuļmašīnas meistaru. Bet brīvajā laikā viņu aizrāvis bokss. Cīkstējies turpat Dobeles ringā. Taču ilgi boksera karjera nav turpinājusies pēc ceļgala traumas šo sportu nācies pamest. Darbu atradis pilsētas izpildkomitejā it kā par izsūtāmo, jo ļoti labi pārzinājis Dobeli un tās iedzīvotājus. Bet līdztekus visiem šiem darbiem Egons arvien spēlējis teātri.
Tolaik jauniešus uz interesantu laika pavadīšanu aicinājusi izbijusi kordebalerīna Lida Dzērvīte, kas Kroņaucē strādājusi par feldšeri. Tā kā viņai bijusi zināma skatuves pieredze, tad ar to arī saistījušās jauniešu nodarbības. Sākumā visi tikai dziedājuši, vēlāk mēģinājuši dramatizēt tautasdziesmas. Jau tolaik ar savu skanīgo balsi visu vidū izcēlies Egons Rozenfelds.
Uz Dobeles skatuves dēļiem jaunais aktieris pirmoreiz kāpis 1948. gadā izrādē «Bāku sala». Jūrnieka lomu šai lugā viņš dabūjis, pateicoties saglabātajam jūrnieka formastērpam. Laikam jau izdevies tīri labi, jo pa kādai lomiņai viņš dabūjis līdz pat 1960. gadam, kad pabeidzis režijas kursus un pats izveidojis teātra trupu.
Iestudēts ap 70 lugu
Egons Rozenfelds gan precīzi nevarēja pasacīt, cik lugu ir iestudējis, būšot tā ap septiņdesmit. Gandrīz katrā viņa režisētajā lugā kāda maza lomiņa tikusi arī viņam pašam. Par viņa kredo var uzskatīt teicienu: «Nedod, Dievs, kādam līdzināties, jo tiklīdz tas ir noticis, tu kā režisors esi zudis.» Tādēļ viņš arī nemēdzot skatīties citu režisētas lugas. Taču jaunajiem režisoriem tas kļūstot aizvien grūtāk, jo teātris un kino tapis visiem pieejams. Viņš, piemēram, pirmo kinofilmu redzējis tikai 14 gadu vecumā…
Kas režisoram ģimene…
Režisora jubilejas vakarā Dobeles kultūras namā izrādīja pēdējo viņa iestudēto lugu «Divu kungu sulainis», kur epizodiskā lomā bija arī pats jubilārs. Šo lugu viņš gribējis izrādīt jau sešdesmitajos gados, taču to pazaudējis. Kad meklēto pēc gadiem tomēr atradis, ķēries klāt pie iestudēšanas. Egons Rozenfelds piekrīt atziņai, ka, lai kļūtu par labu aktieri, ir vajadzīgi trīs procenti talanta un 97 procenti darba. Un viņš pats darba nebīstas.
Šādi sabiedriski aizņemts, maz laika viņš var veltīt ģimenei. Un kurai sievai gan tas patiks? Tādēļ režisoram un aktierim iznācis precēties trīsreiz. Beidzot apprecējis krievieti, viņš jūtoties ļoti apmierināts, jo tādu dzīvi, kādu sagadā viņš, spējot izturēt tikai krievu sieviete.
