Laikam tikai tas, kurš par reklāmu, īpaši piedāvājumiem būvēt privātmāju, neinteresējas vispār, nebūs dzirdējis arī par dažādiem piedāvājumiem uzbūvēt vai nopirkt sapņu pili, piemēram, «maijpuķīšu pļavā» vai «raspodiņu līcī».
Laikam tikai tas, kurš par reklāmu, īpaši piedāvājumiem būvēt privātmāju, neinteresējas vispār, nebūs dzirdējis arī par dažādiem piedāvājumiem uzbūvēt vai nopirkt sapņu pili, piemēram, “maijpuķīšu pļavā” vai “raspodiņu līcī”. Jāspēj tikai samaksāt būvētāju prasītā summa un līdz ar pāris desmitiem vai pat simtiem tādu pašu sapņotāju gaidīt ilgi loloto ģimenes ligzdiņu.
Kas no tā var iznākt? Par to pirms kāda laika bija iespējams pārliecināties pasākumā, kurā teritoriju plānotāji, nekustamo īpašumu tirgotāji un vērtētāji satraukti cits citam un interesentiem klāstīja, ka pļavu un upes līču jaukumu solītāji darbojās un turpina darboties pēc vienkārša, bet no naudas pelnīšanas viedokļa ģeniāla principa.
Proti, kādā Pierīgas pagastā ar visām taisnībām un netaisnībām no vietējās pašvaldības tiek dabūta atļauja par aramzemes transformāciju. Vienkāršāk sakot, tur, kur agrāk stādīja tupeņus vai sēja labību, gaišās nākotnes cēlāji grasījās būvēt privātmāju ciematus visiem, kas sen par to jau bija sapņojuši. Tas jau nekas, ka līdz piedāvātajai pļavai joprojām var nokļūt tikai ar kartupeļu stādāmo kombainu, bet ūdensvada un kanalizācijas pievadi apvienoti tuvējā meliorācijas grāvī…
Gandrīz katrā ar būvēšanu saistītā izdevumā varam lasīt piedāvājumus iegādāties zemi privātmājas būvēšanai bijušajos kolhozu un sovhozu laukos. Jau minētajā pasākumā tika stāstīts par gadījumiem, kad, iegādājies apbūves zemi ar visām komunikācijām (ceļš, gāze, elektrība, ūdensvads un kanalizācija), nākamais privātmājas īpašnieks uzzina, ka, pirmkārt, komunikāciju nav. Otrkārt, tās tiks ierīkotas vienīgi tad, ja turpat zemi iegādāsies pietiekams skaits tīkotāju. Treškārt, bijuši gadījumi, kad gribētāji tā arī palikuši gribot, tas ir, ar garu degunu. Protams, var jau prātīgi teikt, ka pircējs pats vainīgs – bija naivs, uzticoties piedāvātājiem. Taču jāņem vērā, ka vairumā gadījumu ņemti kredīti bankās, tāpēc tiek salauzti cilvēku likteņi.
Ačgārnību mainīt mēģinās ar grozījumiem būvniecības likumā. Tie paredz no šā gada 1. oktobra aizliegt būvniecību pašvaldībās, kurās nav spēkā teritorijas plānojums. Savukārt noteikumos par lauksaimniecības zemju transformāciju būs noteikts, ka to transformēt nedrīkstēs pašvaldībās, kurās nav spēkā teritorijas plānojums. Vienlaikus likuma grozījumu projekts paredz, ka būvēt zemesgabalā drīkstēs saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālo plānojumu un šajos plānojumos iekļautajiem apbūves noteikumiem, kā arī pēc inženierkomunikāciju izbūves.
Kas tad mums, tā taču atkal Rīga, teiks jelgavnieks. Nesakiet vis. Dzirdēts, ka ap galvaspilsētu brīvu apbūvējamo zemju nav palicis daudz, atlikusī ir zelta vērtē. Līdz ar to būvētāju un, galvenais, firmu, kas gatavas ja ne nopietni būvēt, tad vismaz turpināt savu “maijpuķīšu pļavu” biznesu, netrūkst. Kā atzīst nekustamo īpašumu eksperti, nākamais piedāvājumu “bums” apbūves gabaliem, kas atrodas vienas līdz pusotras stundas braucienā no Rīgas, gaidāms jau tuvākajā laikā. Atliek vien pajautāt, kuras no mūsu rajona teritorijām atrodas “karstajā” zonā? Divas – Valgundes pagasts un Ozolnieku novads, kuru novietojums un jau esošā ceļu infrastruktūra ļauj ātri nokļūt līdz darbavietai Rīgā. Kā atzina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, abas pašvaldības tikai pērn saņēmušas mērķdotāciju teritoriju plānojuma izstrādei. Lēti pārdot vienīgo vērtību – zemi – jau ir tik viegli. Bet. Runa nav par to, vai būvēšanos aizliegt vispār, jo turīgu iedzīvotāju “iebūvēšanās” teritorijā ļautu attīstīties arī pašvaldībai.
