Pasaulē noteikti pirmās bija olas, nevis vistas, jo kā gan citādi dažādu valstu iedzīvotāji būtu varējuši sakrāt tādu lērumu šo smirdošo ieroču, ar ko apmētāt savus labdarus – politiķus un valstsvīrus, kas par viņiem tik ļoti rūpējas.
Pasaulē noteikti pirmās bija olas, nevis vistas, jo kā gan citādi dažādu valstu iedzīvotāji būtu varējuši sakrāt tādu lērumu šo smirdošo ieroču, ar ko apmētāt savus labdarus – politiķus un valstsvīrus, kas par viņiem tik ļoti rūpējas.
Aizvakar britu vicepremjers Džons Preskots, pazīstams kā ļoti tiešs un kareivīgs politiķis, ieradies uz leiboristu partijas sanāksmi Velsā, saņēma sejā no demonstrantu pūļa sviestu olu. Tik asi izpaudās vienkāršās tautas reakcija uz augstajām degvielas cenām un leiboristu politiku lauksaimniecībā.
Savukārt ASV eksprezidents Bils Klintons, kas Polijā uzturējās būtībā kā nelegāls viesstrādnieks, lai nolasītu lekciju poļu uzņēmējiem un politiķiem par ASV un Eiropas ekonomiskajām attiecībām, saņēma savu olu, kad izgāja no antikvāra veikaliņa. B.Klintons vēsuprāt novilka notašķīto žaketi, kuru, visticamāk, vienkārši izmetīs, jo tikai dienu iepriekš saņēma 100000 dolāru honorāru par lekciju Vīnē.
Iespējams, pēc olām uz Vašingtonu devies Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs. Viņš tiekas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un veic sarunas ar valsts sekretāru Kolinu Pauelu. Krievijas un ASV savstarpējo attiecību attīstībā sācies atbildīgs posms, uzskata I.Ivanovs, esot pārvarēti sākotnējie sarežģījumi, Dž.Bušam stājoties amatā, un tagad «paveras iespējas veidot abu valstu konstruktīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību». Faktiski ārlietu resora vizītes mērķis ir sagatavot «lielā septītnieka» un Krievijas augstāko vadītāju samitu Dženovā šīs vasaras vidū, kā arī sarunas par ASV plāniem izveidot nacionālo pretraķešu aizsardzības sistēmu un citiem aktuāliem jautājumiem. To tematika ir pietiekami svarīga iesaistīto valstu iedzīvotājiem, lai Vašingtonā uzmanītos no kādas lidojošas olas.
Tajā pašā laikā Maskavā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pie ļoti liela, apaļa galda uzņem Eiropas augstākā ešelona vadītājus. Viņu sarunas temats, protams, arī ir sadarbības attīstīšana. Taču kurš gan var novilkt robežu, kur beidzas izsmalcināta diplomātija un sākas kašķīga tirgošanās? Krievijas ambīcijas ir vispārzināmas, ES ar šo lielvalsti auklējas kā ar jēlu olu, taču, lai sarunu laikā rastu reālu labumu arī sev, Eiropas sūtņi Krievijai piedāvā ierīkot lielu kapsētu – kodolatkritumiem. V.Putins, labi pārzinādams tirgošanās procedūru, tam pagaidām pretojas, taču ļoti ticams, ka lielvalsts, kurai pastāvīgi rūc izsalkušais vēders, piekritīs kļūt par Eiropas atkritumu kasti. Tad kļūs aktuāls jautājums, pa kādiem ceļiem bīstamie atkritumi tiks transportēti. Tāpēc gan Krievijas, gan kaimiņvalstu iedzīvotājiem ir nopietns iemesls turēt gatavībā olu krājumus. Diemžēl sašķīdušas olas var viegli nomazgāt vai sliktākajā gadījumā nomainīt lietišķo uzvalku pret citu, lai prominentās personas atkal kāptu mersedesos un speclidmašīnās, lai dotos diskutēt, pamācīt, svērt un līgt savu tautu vārdā. Viņiem grūti saprast, ka olu metēji ir nevis nolīgti klaķieri, bet gan sabiedrības pārstāvji.
