Arheologi, kas veic izrakumus pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenās ēkas Jelgavas pils, var jau lepoties ar pirmajiem atradumiem.
Arheologi, kas veic izrakumus pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes galvenās ēkas Jelgavas pils, var jau lepoties ar pirmajiem atradumiem.
Jau kopš jūlija vidus arheologs, vēstures zinātņu doktors Guntis Zemītis un Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas galvenais speciālists Andris Zeļenkovs kopā ar brīvprātīgajiem palīgiem veic Jelgavas pils priekšteces Zemgales hercogu pils izpēti.
Izrakumi šaurā joslā arheologiem atklāj gan 19. gadsimta bruģi, gan hercoga Jēkaba laika un pat vecāku pils plānojumu. Atrakti arī krāsns podiņu fragmenti, monētas un citas senas lietas, kuras izpētot, varēs precīzāk noteikt to vecumu.
Kā atzīst Andris Zeļenkovs: «Sākumā visi šie atradumi, protams, liekas tikai nevajadzīgas drumstalas, bet tieši pēc tām var izdarīt daudzus secinājumus par vecajām pilīm, kas šeit atradušās iepriekš.»
Īpaši nozīmīgas esot atrastās monētas, kuras pašlaik tiek mērcētas speciālā šķīdumā, lai tās attīrītu un varētu datēt ar noteiktu laiku, tad tām būšot liela vērtība. Uz vienas no monētām redzams arī gadaskaitlis – tas ir 1783. gads.
Kā «Ziņas» jau rakstīja, pirms trijiem gadiem, mainot caurules, strādnieki nejauši uzgājuši kādu applūdušu telpu, kas vēlāk izrādījusies Livonijas ordeņa pils pagrabs. Telpā atrastas čuguna kolonnas un lielas čuguna zivis. Zivis pirms dažiem gadiem restaurētas par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem. Arī šoreiz telpas izpētei 1000 latu piešķīris Kultūrkapitāla fonds.
