Jau vairāk nekā mēnesi Jelgavai ir jauns galvenais arhitekts un Būvvaldes vadītājs Arvīds Račinskis.
Jau vairāk nekā mēnesi Jelgavai ir jauns galvenais arhitekts un Būvvaldes vadītājs Arvīds Račinskis.
Par savām iecerēm un pilsētas attīstībai nozīmīgiem jautājumiem viņš stāsta intervijā Andrai Ozolai.
Nedaudz iepazīstiniet ar sevi. Vai esat jelgavnieks un kāda ir Jūsu iepriekšējā darba pieredze?
Jā, sevi uzskatu par jelgavnieku. Esmu absolvējis Jelgavas 2. vidusskolu, pēc tam Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti. Esmu strādājis Rīgas rajona izpildkomitejā, bijis viens no Rīgas galvenā arhitekta vietniekiem. Mana pēdējā darba vieta ir projektēšanas firma «Kanis», un esmu projektējis divus Jelgavas objektus – Ledus halli un tirdzniecības centru «Arka».
Bieži var dzirdēt apgalvojumu, ka Jelgavai atšķirībā no citām pilsētām neesot savas sejas. Vai piekrītat šim apgalvojumam?
Jelgavai ir sava seja, tikai jautājums – kāda. Pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās saskaņā ar Staļina plānošanas paņēmieniem, tika izstrādāts Jelgavas perspektīvās attīstības plāns. Piecdesmito gadu beigu un sešdesmito gadu sākuma arhitektūrai bija raksturīgs sociālistiskais racionālisms – silikātķieģeļu un lielpaneļu ēra. Pilsētas apbūve ir ekonomikas spogulis, un mūsu bagātība nosaka to, kā izskatīsimies, tomēr arī zināmā nabadzībā var izskatīties labi. Jelgavas turpmākā nākotne atkarīga no pilsētas rocības. Ar jauno Domes sastāvu jau esam paguvuši veiksmīgi sadarboties, un es ceru, ka ar laiku pilsēta izskatīsies krāšņāka. Ir svarīgi, kā Jelgavas attīstībā izdosies iesaistīt uzņēmējus – vai radīsies jaunas darba vietas un attīstīsies rūpniecība, jo ar tirgotājiem vien nepietiks.
Vai piekrītat tam, ka Jelgava ir Rīgas «guļamvagons»?
Jelgava ir un būs Rīgas «guļamvagons», bet cilvēki, kas strādā galvaspilsētā, naudu atstāj šeit. Visā pasaulē tas nav nekas svešs, un par optimālāko variantu tiek uzskatīts uz darbu braukt 40 – 50 kilometru. Taču mēs negrasāmies nolaist rokas, bet gribam atjaunot Jelgavā ražošanu. Pašlaik tiek meklēta vieta jaunai gāzbetona bloku ražotnei. Tā tiks būvēta ar piesaistītām komunikācijām un no vieglām konstrukcijām, kas izmaksās lētāk nekā pielāgot kādu jau uzbūvētu ēku.
Vai pilsētas centrā turpmāk tiks būvēti lielveikali?
Ir pieņemts Domes lēmums apturēt tirdzniecības centru izveidi pilsētas centrā, vispirms apzinot un ekonomiski pamatojot to stratēģisko izvietojumu. Pašlaik strādājam pie jauna pilsētas teritoriālā plānojuma, kas norādīs vēlamās lielveikalu būvniecības vietas, lai tie netiktu izvietoti haotiski. Jelgavā ir divas firmas, kas nodarbojas ar tirdzniecības centru būvniecību – SIA «Prestižs», kas nesen nodeva ekspluatācijā tirdzniecības centru «Arka» Brīvības bulvārī, un SIA «Alis», kas būvē tirdzniecības centru Satiksmes ielā. Pastāv iespēja, ka pilsētā var ienākt ārvalstu tirgotāji, jo kā mantojumu no iepriekšējās Domes esam saņēmuši SIA «Polana» projektu par tirdzniecības centra būvi Rīgas ielā. Esam norūpējušies par tirdzniecības centra «Pērnava» piebūvi, jo gribam redzēt sakoptu teritoriju.
Arī mazo veikalu izskats ne vienmēr ir apmierinošs, piemēram, Lielā iela ar daudzajiem pagrabstāvos izbūvētajiem veikaliņiem izskatās ļoti raiba.
Šis jautājums ir jāskata individuāli katrai ēkai. Manuprāt, neveiksmīgi risināta ir veikalu izbūve Pētera ielā 1, bet tur jau «vilciens ir aizgājis», un varam tikai ko līdzīgu nepieļaut turpmāk. Pašlaik tiek izstrādāts detālplānojums Lielajai ielai, kurā tiks iekļautas arī veikalu un biroju vietas.
Vai tiek domāts arī par to, lai veikalos, birojos, aptiekās un citur varētu iekļūt invalīdi ratiņkrēslos?
Jāatzīst, ka iepriekšējos desmit gados pilsētā tam netika pievērsta uzmanība. Protams, ir jādomā par to, lai invalīdi varētu iekļūt ne tikai veikalos un pakalpojumu iestādēs, bet arī autobusos. Tagad, būvējot jaunus objektus, tiek domāts par invalīdiem. Piemēram, jaunatklātajā Ledus hallē ir speciāli invalīdiem paredzētas tualetes. Jaunbūvējamās aptiekas Pasta ielā projektā paredzēts lifts invalīdiem, arī šai pašā ēkā topošajā doktorātā varēs iekļūt invalīdi ratiņkrēslos. Būvniecības noteikumos ir iekļautas normas par pieejamību invalīdiem. Tās ir obligātas valsts iestādēm, bet tirdzniecības un pakalpojumu objektiem ir atkarīgas no to platības. Maziem veikaliem šīs normas nav obligātas, jo tiek uzskatīts, ka uzņēmējam pašam jādomā par to, kā ieinteresēt klientus.
Kā turpmāk būs ar degvielas uzpildes staciju (DUS) būvniecību pilsētas centrā?
No 1999. gada DUS celtniecība ir apturēta, jo pilsētā to skaits ir pietiekams. Turpmāk pilsētā notiks DUS «Dinaz» rekonstrukcija Lietuvas, Dobeles un Rīgas šosejā.
Kad beidzot tiks atrisināta «kurjatņiku» problēma?
«Kurjatņiki» ir jānojauc, tāda ir Domes vadības nostāja, un tas ir laika jautājums. Ēku Katoļu ielā varētu sākt demontēt septembra beigās. Savas domas par to, ko celt «kurjatņiku» vietā, var izteikt katrs pilsētnieks, jo līdz 15. augustam turpinās ideju konkurss Driksas ielas apbūvei.
Kāds būs brīvdabas estrādes liktenis?
Vairākums Domes Estētikas komisijas locekļu pagājušonedēļ nolēma, ka Uzvaras parks kā brīvdabas estrādes vieta nav perspektīvs. Tā kā tas atrodas attālā pilsētas nostūrī, cilvēki nelabprāt dodas uz turieni, tuvumā nav iespējams izbūvēt autostāvvietu, netālu atrodas tirgus. Parku nākotnē varētu labiekārtot un izmantot kā atpūtas vietu, suņu pastaigu laukumu un nodarbību centru. Izskatot jautājumu par Pasta salas piemērotību, komisijas locekļi nosprieda, ka tā nav piemērota drošības apsvērumu dēļ, jo pieeju tai nodrošina tikai viens 2,5 metrus plats gājēju tiltiņš. Tāpēc komisija lēma par labu pašreizējai brīvdabas estrādes vietai Lielupes krastā. Tās pārbūvei un labiekārtošanai vajadzīgi milzīgi līdzekļi, bet nedrīkst aizmirst par ainavas saglabāšanu, tāpēc es apņemos sagatavot šā objekta plānojuma skici. Perspektīvā šī Pārlielupes daļa kopā ar Ledus halli varētu kļūt par Jelgavas atpūtas un izklaides kompleksu.
Vai Jelgavā tiks ierādītas vietas jaunu privātmāju rajonu būvniecībai?
Vietas privātmāju celtniecībai Jelgavā pietiek, bet pasaules pieredze rāda, ka to būvniecībai paredzētajai teritorijai jābūt sadalītai gruntsgabalos, jābūt izbūvētām ielām un komunikācijām. Līdz šim mūsu pilsētā tas tā nebija. Pēdējā laikā daudzdzīvokļu mājas nav populāras un tik drīz netiks būvētas. Domāju, ka turpmākajos piecos gados sabiedrības labklājības līmenis augs un pēc pieciem gadiem gaidāms ģimenes māju būvniecības vilnis.
Pilsētai aktuāls ir jautājums par iesāktām un nepabeigtām daudzdzīvokļu mājām un dažādiem graustiem. Ko domājat darīt ar tiem?
Domes vadība intensīvi par to domā, un tāpēc ir izveidota speciāla komisija, kas ar to nodarbosies. Tiks veikta izpēte, un tad spriedīsim par to, kā sodīt īpašniekus un graustus nojaukt, diemžēl, daudzviet «rokas sasien» nepilnības Latvijas likumos. Tas nav viena gada darbs. Ēku nojaukšanai vajag līdzekļus, ir jāizstrādā un jāsaskaņo nojaukšanas projekts, jādomā, kur likt būvgružus. Ar jaunām ēkām ir grūtāk, vieglāk ir ar vecajām. SIA «Alis» ir izstrādājis nojaukšanas projektu un saņēmis būvatļauju vecajām noliktavu ēkām Pasta, Katoļu un Sudrabu Edžus ielas stūrī, un nojaukšanas darbi drīz varētu sākties.
Ko uzskatāt par vissvarīgāko Jelgavas sakārtošanā un ar ko sāksiet vispirms?
Pirmkārt, ir jānojauc «kurjatņiki» un jāsakopj Driksas iela. Turpināšu strādāt pie sporta būvju projektēšanas, kas perspektīvā varētu atrasties līdzās Ledus hallei. Varbūt izdosies realizēt arī Ziemeļu tilta un Lielupes labā krasta (pretī Pasta salai) ainavu parka izveides projektu. Par svarīgu uzskatu zviedru uzņēmēju iesaistīšanu ūdenstūrisma attīstībā Lielupē, būvējot kempingus, laivu apkopes stacijas un citus objektus. Tas Jelgavai ļautu atdzimt un ieinteresētu tūristus.
