Latvijas Televīzijas 1. programmā svētdien, 18. februārī, pulksten 22.55 (ar atkārtojumiem trešdien un sestdien) sērijā «LTV portretu izlase» pusstundu tiks rādīti jelgavnieka dzejnieka Eduarda Aivara un pilsoņa Aivara Eipura dzīves un radošie vaibsti.
Latvijas Televīzijas 1. programmā svētdien, 18. februārī, pulksten 22.55 (ar atkārtojumiem trešdien un sestdien) sērijā “LTV portretu izlase” pusstundu tiks rādīti jelgavnieka dzejnieka Eduarda Aivara un pilsoņa Aivara Eipura dzīves un radošie vaibsti. Tāds bija iemesls “Ziņu” sarunai ar viņu.
Jelgavu, lai arī tā ir ceturtā lielākā pilsēta Latvijā, pārāk bieži televīzijā nerāda, un, ja kāds no mūsējiem izcīnījis šā varenā medija raidlaiku, tas ir sasniegums. Pie reizes iemesls, lai parunātu par daudz būtiskāku, ilgtspējīgāku notikumu, proti, Eduarda Aivara sestās grāmatas “Jauns medus” iznākšanu. Tā izdota pagājušā gada nogalē, un par to “Ziņās” vēl nav publicēts ne vārda – apmēram tāda bija mūsu norunātā randiņa ideja.
Stilīgs mētelis, rūpju nenomākts skatiens – tādu sastopu Aivaru – un, šķiet, arī Jelgavas krodziņš izskatās labāks par to, kur runājāmies 2001. gada rudenī, kad Eduards Aivars par savu iepriekšējo krājumu “Es pagāju” saņēma Rakstnieku savienības, Kultūras fonda un a/s “Preses nams” konkursa godalgu.
Dzejnieks iezīmēja šo mirkli ar vārsmu: “bet, kad šī ziema/projām ies/mēs stiepsimies uz/pirkstgaliem/un liekulīgi sauksim:/lūdzu, vēl!” Acīmredzot arī februārī viņam rakstās labi.
Maizes darbs gan tagad tev vairs nav Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā, bet gan dzejas konsultācijas, vai ne?
Jā, Kultūrkapitāla fonds jau vairākus gadus atbalsta plašu literāras apmācības projektu, kurā ceturtdienās un piektdienās sniedzu dzejas konsultācijas dzejotgribētājiem un dzejotājiem Rakstnieku savienības telpās Rīgā – gan talantīgiem, gan arī mazāk talantīgiem, turklāt dažādā vecumā. Manos pienākumos ir arī konsultēt rajonu literātu apvienību radošo darbu. Šo piektdien braukšu uz Ogri, 11. martā – uz Bausku, 25. martā – uz Liepāju. Projektā ietilpst gan gadskārtējais iesācēju autoru seminārs, kas parasti norisinās aprīlī un kura dalībnieku atlases žūrijā piedalos, arī Literārā akadēmija, kas darbojas jau ceturto gadu un mājvietu radusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes ēkā Rīgā, Visvalža ielā. Komponistiem ir sava Mūzikas akadēmija, māksliniekiem – Mākslas akadēmija, bet literātiem tādas nebija. Filoloģijas fakultāte rakstniecībai negatavo. Literārajā akadēmijā, kas zināmā mērā radīta pēc dāņu parauga, ir prozas, dzejas un drāmas meistardarbnīcas. Es vadu dzejas darbnīcas eksperimentālo maksas grupu. Tajā ir septiņi dalībnieki, kas neizturēja konkursu, lai tiktu pamatgrupā, taču gribēja mācīties par maksu. Dzejas darbnīcā vairāk darbojamies praktiski, taču dalībnieki apmeklē arī vairākus lekciju kursus.
Kā pašam veicas dzejošana?
Pagājušajā nedēļā strādāju Rakstnieku namiņā Dubultos, pērn mēnesi nodzīvoju starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī. “Jauns medus” – tas ir tas pats vecais stils, tikai jaunās variācijās, kas tapušas no 2002. līdz 2005. gadam. Krājumā ir arī pielikumi no pieciem maniem iepriekšējiem krājumiem, taču grāmata nav uzskatāma par izlasi. Krājumu noslēdz divi raksti par manu daiļradi. To autori ir filoloģijas doktors Viesturs Vecgrāvis un doktorants, arī dzejnieks, Jelgavā dzimušais un augušais Kārlis Vērdiņš. Tagad esmu uzrakstījis kaut ko pavisam atšķirīgu – ciklu “Sāras mīlestība” (publicēts nupat “Karoga” janvāra numurā), kur esmu iejuties rakstīt no sievietes viedokļa. Rakstnieki romānos taču atklāj gan vīriešu, gan sieviešu raksturus. Dzejā to dara retāk. Taču es mēģināju būt liriskā varone sieviete. Kad cikls bija gatavs, konsultējos ar dažām sievietēm. Kādu dzejoli palaboju, kādu iznīcināju.
Katru otro nedēļu laikraksta “Kultūras forums” pirmajā lappusē var lasīt tavas esejas.
Tās mēģināšu izdot grāmatā. Prozas lasījumos decembrī mani pat apbalvoja par labāko eseju. Rakstu arī literatūrkritiskas publikācijas un apceres. Oktobrī ar referātu piedalījos interesantā starptautiskā konferencē Viļņā, kur bija atbraukuši pa vienam diviem pārstāvjiem no sešām Baltijas jūras valstīm. Tēma – “Kādēļ šī grāmata?”. Referenti runāja par savas zemes bestselleriem, vislabāk pārdotajām un populārākajām oriģinālliteratūras grāmatām pēdējos trīs četros gados. Es uzstājos ar referātu par Laimas Muktupāvelas romāniem “Šampinjonu derība” un “Mīla. Benjamiņa”.
Jāsecina, ka pagājušais gads, kas dzejniekam Eduardam Aivaram iesākās ar piecdesmitās dzimšanas dienas sarīkojumiem Jelgavas bibliotēkās, pagājis ļoti veiksmīgi. Krājuma “Jauns medus” (ko tagad var iegādāties grāmatnīcās) atvēršanas svētki Jelgavai vēl priekšā. Dzejnieks ar savu garadarbu piedalīsies tradicionālajos Grāmatu svētkos, kas šogad Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā notiks 23. augustā.
