Lai priekšlaicīgi saņemtu informāciju par Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu atkārtošanos Jelgavā un vēl piecās Latvijas lielākajās pilsētās ir uzsākta kanalizācijas notekūdeņu novērošana.
“Ziņas” 11. martā publicēja rakstu, ka valsts zinātniskais institūta “BIOR”, Rīgas Tehniskās universitāte un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs ir izstrādājis Latvijas pašvaldībām piemērotu notekūdeņu novērošanas jeb monitoringa metodi, kas ļauj laikus konstatēt “Covid-19” vīrusa klātbūtni apdzīvotu vietu notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.
SIA “Jelgavas ūdens” tehniskais direktors Viktors Juhna atklāj, ka saskaņā ar līgumu, kas ir noslēgts ar pašvaldības uzņēmumu, analīzes tiek ņemtas divas reizes nedēļā un pats ņemšanas process ilgst 24 stundas. “Pēc tam analīžu paraugus nodod zinātniekiem un tad jau Veselības ministrija un valdība skatās, ko darīt tālāk. Vai noteikt kādus pulcēšanās ierobežojumus vai citus karantīnas pasākumus,” paskaidro V.Juhna. Viņš piebilst, ka šāda paraugu ņemšana uzņēmumam SIA “Jelgavas ūdens” nav jauna lieta, jo dažus mēnešus pirms tam tieši Jelgavā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās zinātnieki veica pētījumus. Toreiz “BIOR” direktors un LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesors Aivars Bērziņš “Ziņām” skaidroja, ka jau ilgāku laiku vairāku Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas zinātnieki, izmanto sadzīves notekūdeņus kā pētījumu objektu, lai, piemēram, atklātu infekcijas slimības poliomielīta izraisītāja poliovīrusa klātbūtni. “Notekūdeņi ir sabiedrības veselības un uzvedības spogulis, tajos var redzēt, vai, piemēram, konkrētā pilsētā un tās rajonā parādās jau zināmu vai pat jaunu narkotisko un psihotropo vielu patēriņš. Šāda informācija ir ļoti noderīga policijas un citu tiesībsargājošo iestāžu darbā,” stāstīja A.Bērziņš.
Viņš uzsvēra, ka pētījumos pierādījās, ka apmēram nedēļu pirms “Covid-19” uzliesmojuma apstiprināšanas cilvēkiem veiktajās laboratoriskajās analīzēs, tas jau ir pamanāms apdzīvotās vietas notekūdeņos. Analizējot notekūdeņus, ir iespējams noteikt pilsētas rajonu un pat māju, kur atrodas inficētie cilvēki, taču tik detalizēti pētījumi šajā monitoringa programmā nav paredzēti,” teic V.Juhna.
Zinātnes institūta “BIOR” pārstāve Ilze Dimante ziņu aģentūrai LETA stāsta, ka vēl bez Jelgavas notekūdeņu novērošana ir uzsākt Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā. I.Dimante skaidro, ka koronavīrusa izplatība vidē, tā izdzīvošanas ilgums, iedarbības mehānismi uz cilvēkiem un dzīvniekiem līdz šim nav pietiekami izpētīta. “Koronavīrusa klātbūtnes noteikšana notekūdeņos tiek izmantota daudzās ES valstīs. Par pozitīvu piemēru var minēt Somiju un Igauniju, kur Covid-19 monitorings tiek veikts 28 pašvaldībās.”
Sākotnēji tika domāts, ka paraugu ievākšana un analizēšana tiks turpināta līdz 2021. gada 31. decembrim, tomēr tās darbības laiks varētu tikt pagarināts. Šai agrīnās brīdināšanas sistēmai valsts šogad no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir piešķīrusi papildu finansējuma 339 430 eiro apmērā.
