Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka salīdzinoši augsta vakcinēšanās aptvere ir apdzīvotajā vietā Kalnciema skola.
Jau 1. oktobrī – pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas medicīnas nozarē – te bija sapotējušies 55,6 procenti iedzīvotāju. Kopīgais pastāvīgo iedzīvotāju skaits te nepārsniedz simtu. Lielākā daļa šejieniešu dzīvo Kalnciema vidusskolas skolotāju mājā, kur ir 27 dzīvokļi. Puskilometra rādiusā ir vēl dažas savrupmājas, kur mīt vairākas ģimenes.
Diemžēl arī viens mirušais
Tomēr arī šajā nelielajā apdzīvotajā vietā ir bijis viens ar Covid-19 sasirgušais un diemžēl arī viens mirušais.
Tuvējo māju saimnieks Jānis Lagzdiņš stāsta, ka ar Covid-19 bija inficējies vienlaicīgi ar tēvu. “Es izslimoju, tēvs – ne,” smeldzīgi nosaka Jānis. Viņa tēvs Ilgonis Lagzdiņš bija labi pazīstams kā gādīgs daudzbērnu ģimenes tēvs un dedzīgs turpat blakus skolai esošās Kalnciema–Klīves baznīcas draudzes priekšnieks. Zināms, ka pēdējā laikā I.Lagzdiņš cieta no slimībām, un viņa pretošanās spēja Covid-19 vīrusam bija novājināta.
2021. gada ziemā ar Covid-19 sasirga arī skolotāju mājas iedzīvotāja LLU pasniedzēja Evita Apsīte. Tolaik vēl nebija vakcīnu, taču laimīgā kārtā slimība noritēja vieglā formā. Ziņa, ka Evita ir inficējusies, visā mājā drīz bija zināma. “Neviens jau neko neteica, bet kaimiņu acu skatienos varēja just, ka cilvēki ir satraukušies. Pašu mājā kovidperēklis!” stāsta Evitas vīrs skolotājs Alvils Apsītis. Viņš domā, ka šis fakts ir mudinājis kaimiņus, kolīdz tas bija iespējams, vakcinēties. Apsīšu ģimene stingri izpildīja epidemioloģiskās drošības prasības, un no “kovidperēkļa” viņu dzīvoklī slimība tālāk neizplatījās. Kur Evita pati inficējās, diemžēl palika nenoskaidrots. Atmiņā ir kāda aizdomīga pasažiere autobusā no Jelgavas uz Kalnciemu, kura varbūt varēja citus aplipināt.
Aizsardzība atsver risku
Skolotāju mājas iedzīvotāja pensionēta bioloģijas skolotāja Lida Dulberga stāsta, ka viņu arī uztraukusi kaimiņienes inficēšanās ar Covid-19. Viņa pat zvanījusi uz ģimenes ārsta praksi, lai apstiprina šo faktu. Tur atbildēts, ka ziņas par pacientu veselību ģimenei nepiederošām personām neizpauž.
Neatkarīgi no tā L.Dulberga, kolīdz tas bija iespējams, 2021. gada aprīlī vakcinējās. Pensionētā skolotāja atzīst, ka viņai bijis vienalga, kas tā par vakcīnu, ka tik ātrāk iestājas aizsardzība pret bīstamo vīrusu. “Jaunībā, pirms kļuvu par skolotāju, izmācījos arī par medmāsu. Tādēļ man ir sajēga, kas tā vakcīna tāda ir,” teic L.Dulberga. Viņai kā agrākajai skolotājai, kurai lielu daļu darba dienas iznācis pavadīt stāvot, ir problēmas ar kāju asinsvadiem. Iekaisušās vēnas nācies ārstēt arī slimnīcā. Saistībā ar Covid-19 vakcīnu asinsvadu iekaisumi tiek minēti kā riska faktors, ka vakcinējoties var iestāties blaknes. Taču L.Dulberga apzinājās, ka no vakcinēšanās iegūtā aizsardzība pret Covid-19 attaisno šo risku.
Par to, ka pasaulē, piemēram, Āfrikā, ir valstis, kur vakcinācijas aptvere pret Covid-19 ir mazāka par vienu procentu (arī Krievijā un Baltkrievijā tā ir zemāka par 30 procentiem), skolotāja L.Dulberga teic: “Ja tā pārdomā lasīto, dabā attīstība notiek viļņveidīgi. Cik daudz cilvēku aiziet karos un epidēmijās! Cilvēki mirst kā mušas. Pasaule ir pārapdzīvota, un izskatās, ka šis vīruss paretinās mūsu rindas. Izdzīvos stiprākais – tāda ir dabas, bet ne civilizētas sabiedrības likumsakarība,” uzskata L.Dulberga.
