Līdz Dobelei – 35 kilometri, līdz Saldum – 31, līdz Tukumam – 33 kilometri. Un vidū viens no Latvijas mazākajiem pagastiem – Viesatu pagasts.
Līdz Dobelei – 35 kilometri, līdz Saldum – 31, līdz Tukumam – 33 kilometri. Un vidū viens
no Latvijas mazākajiem pagastiem – Viesatu pagasts.
Dzeltenās sievas mantojums
Reiz viens cilvēks, kas skolās gājis, novakaros staigājis pa Vārmas mežu un nonācis pie kaut kādām bedrēm. Piepeši no bedres izcēlusies dzeltena sieva un teikusi: «Pieliec man roku!» Cilvēkam kļuvis bail, ka nenotiek kas ļauns, tāpēc skrējis mājās. Sieva nopakaļ saukusi: «Simts gadu esmu gulējusi un nu jāguļ vēl simts!» Mājās pārskrējis, vīrs izstāstījis piedzīvoto, bet ļaudis teikuši: «Muļķi, tā taču bija nauda, ja tu būtu piedūries, dzeltenā sieva būtu sairusi par naudas čupu. Nu tai atkal jāguļ simts gadu. Ja kāds piedursies viņai, tas naudu dabūs.»
Tik daudz ziedošu pieneņu nebiju redzējis. Desmitiem, varbūt simtiem hektāru. Cik vien acis sniedz, zeme kā zelta piebirusi. Skaisti bez gala. Tikai īsts saimnieks zina, kāda nelaime zemei ir pienenes, cik grūti tās iznīdēt. Viesatu pagastā pieneņu zelts rāda, cik ir neapstrādātu zemju.
Ar Barontēva izkārtni padusē
Pašreizējais Viesatu pagasts izveidots tikai 1950. gadā, līdz tam tā zemes atradušās gan Struteles, gan Remtes pagastā. Vēl agrāk bijis smags un sarežģīts pagastu noapaļošanas process, 1894. gadā pievienojot Smuku un Vīnšeņķu pagastu, bet 1922. gadā vēl Pētertāli. Smagi noritēja 1922. gada 15. decembra Pētertāles pagasta zemturu un pagasta Padomes saiets, jo Pētertālē jau ir pietiekami remontēta pamatskola un nespējnieku patversmei Snapju muižā piešķirta piemērota ēka ar 10 pūrvietām zemes, ir ārsta māja, pasta kantoris un biedrības nams. Apkārtējie pagasti kā ar koka menti tika maisīti un jaukti, brīžiem piemetot vēl dažas mājas no Irlavas pagasta… Un nu, tātad jau 50 gadu, ir Viesatu pagasts. Pats mazākais un nomaļākais Tukuma rajonā. Uz centru autobuss iet reizi dienā. Bet ir sava K.Barona pamatskola, kas iemitināta divās ēkās – bijušajā bērnudārzā un kādreizējās kopsaimniecības kantora telpās, tagad – zem viena jumta ar pagasta Padomi un kultūras namu. No iepriekšējās skolas ēkas – Struteles muižas – paņemot līdzi tikai Barontēva vārdu un izkārtni, bet pašu ēku labticīgi atstājot nāburgiem jaunpiliešiem. Viņi, apsviedīgi būdami, šo Dainu tēva šūpuli nupat pārdevuši kādam dānim.
Vēl ir medpunkts. Viens no Tukuma rajonā trim sertificētajiem. Ar to viesatnieki bezgala lepojas. Mazītiņa bibliotēka. Un laikam tas arī viss. Ja neskaita skaisto ainavu, dzirnavu dīķi un 45 kilometrus grunts ceļu «trepītes», kas rudeņos ir neizbraucamas.
«Mēs esam ļoti lepni ar savu pagastu: tas mums tik sakopts, tīrs un mīļš,» vairākkārt uzsver pagasta Padomes priekšsēdētāja Anita Tenisa.
Bet nav jau to santīmu, nav
Pagastā ir 482 iedzīvotāji, 5236 hektāri zemes, pusi klāj mežs. Pagasta gada budžets – 86 000 latu. 68 procenti izglītībai – skolas uzturēšanai. Daži skolotāji bērnus māca un audzina kā ģimenē, centīgi un sirsnīgi. Viesus – žurnālistu pulciņu – sagaida ar dziesmu, viesmīlīgi pabaro ar pusdienām kopgaldā un pavada arī ar dziesmu.
Pagastnamā saimnieko trīs cilvēki: Padomes priekšsēdētāja, sekretāre un grāmatvede. Pašas raksta izziņas, pašas skaita budžeta grašus, pašas laulā un dara visu pārējo, kas nu pagastmājā darāms. Šķiet, pagastā ir pat viens dators. Ar sakariem bēdīgi: «Lattelekom» logs uz pasauli tā arī palicis ciet, mobilais telefons «ķer» pagasta Padomes priekšsēdētājas mājās un arī tikai vienā stūrī. Bija četri gateri, tie nu bankrotējuši, palicis tikai viens. Visā pagastā viens veikals. No nodokļiem budžetā gadā tiek ieņemti 22 765 lati, no tiem par nekustamo īpašumu – 10 000. Saņem dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda – 12 000 latu. Pagastam faktiska «teikšana» ir tikai par 40 – 50 tūkstošiem latu, pārējā ir «tranzīta» nauda.
A.Tenisa par kaimiņiem kandavniekiem teic: «Mēs negribētu apvienoties pēc tāda modeļa. Tur gan uz vienu iedzīvotāju tērē vairāk naudas, bet tas jau bija pilotprojekts, mums tādu naudu neredzēt.» Viņa arī atzīst, ka mazām pašvaldībām daudz grūtāk pastāvēt, Viesatās, piemēram, nemaz nav līdzekļu sociālajām problēmām. Toties viņa ir pārliecināta, ka mazā pagastā labāk redzamas katra iedzīvotāja problēmas. Kā ģimenē. Līdzēt un problēmas atrisināt gan tas nepalīdz. Priekšsēdētāja apgalvo, ka savā «saimniecībā» zina, kur katru santīmu likt. Bet nav jau to santīmu, nav.
Pienenes nozied, pūkas aizlido
A.Tenisa nav pret administratīvi teritoriālo reformu vispār, viņa ir pret reformu reformas pēc.
«Vai izjūtat bailes no paredzamās reformas?»
«Jā. Baidāmies zaudēt to, kas mums ir, – skolu, medpunktu. Tagad tas viss ir uz vietas, bet, ja notiks apvienošana, kur tad bērni mācīsies?»
Skolas direktore Aija Zonberga tēlaini piebilst: «Arī mazai skudrai gribas, lai to nesamin.»
«Bet vai nepieļaujat domu, ka apvienojoties Viesatas var arī kaut ko iegūt? Varbūt, dzīvojot novadā, būs izdevīgāk nopirkt kaut vai trīs jaunus autobusus un bērnus vest uz skolu mazliet tālāk? Uz labāk, mūsdienīgāk iekārtotu un aprīkotu, kur sniegtu vairāk zināšanu?»
«Bet tagad taču ir tik labi – nekur nav jābrauc, skola pašiem pagasta centrā. Un mums skolotāji bērniem dod visu pašu labāko. Bērni piedalās projektu gatavošanā, ir nodarbību pulciņi…» Skolēni tiešām tiek iesaistīti dažādos projektos, pat tādos, kuros ir cerība piesaistīt kaut nelielu naudiņu…
Ja nu tomēr apvienošanās kļūtu neizbēgama, ja nebūtu iespējams «saglābt to, kas Viesatās tagad ir», tad jau labāk gribētu pievienoties Jaunpils novadam. Tad līdz centram būtu tikai 13 kilometru.
Pagastā ļoti lielu vērību pievērš apkārtnei. Daudz sakoptu sētu. Īpašas mājas Viesatās ir Ķuņķuri. To apkārtnē izveidots tāds kā dabas parks ar koptu zālāju, dažādiem kokiem, krūmājiem, puķēm. Arī centrs ar dzirnavu dīķi ir jauks un tīrs. Pavisam drīz tur tikšot sākts neredzēts bizness: kāds jelgavnieks būvēšot elektrospēkstaciju…
Savulaik Viesatās bijusi kupla sabiedriskā dzīve: dziedāšanas biedrība, piensaimnieku, ugunsdzēsēju biedrība, kas savulaik dibinājusi kurpnieku un drēbnieku darbnīcas, un pat bijis paredzēts radīt kalēju darbnīcu, bet tad zirgus aizstājuši kopsaimniecības «Darba spars» traktori… Bijusi melioratoru un lauksaimniecības biedrība, lopkopības pārraudzības un citas biedrības. Tagad Viesatu kultūras namā notiek tikai apkārtnē iecienītas ballītes.
Pašā Zemgales un Kurzemes sadurē milzīgās platībās izkaisīts pieneņu zelts. Skaistums, sirsnīgums, mājīgi omulīgs kūtrums un bezgalīgs lepnums par šo savu bagātību vieno pagasta ļaudis. Jā, viņi neiebilstu pret labāku dzīvi, labākiem sakariem, ceļiem, ērtībām, viņi gribētu strādāt un pelnīt – bet tā, lai nav tālu jākust no mājām. Un Viesatās – kāds nu tur bizness. Tāpēc lai jau ir kā līdz šim. Lai aug bērni, kam skola pie sāniem, lai atpūšas vīri, kad pagastā nav darba, lai žūst un baltām pūkām aizlido mākoņos pienenes un sapņi. Lai bibliotēkā kāds sapņaini šķirsta grāmatas par pagasta pagātni, par laikiem, kad vietējā aizsargu nodaļa Viesatu muižas tuvumā Stīpnieku mājas jaukajā upes līcī aicināja uz izpriecu zaļumos – ar dejām, amora pastu un konfeti kauju, skanot labai ragu mūzikai, ar bufeti bez reibinošiem dzērieniem. Tie bija jauki laiki. Gribas tos saglabāt. «Arī mazai skudrai… »
Bet, ja skudras apvienojas pūznī, tajā taču neviens tīšuprāt neiekāps?
