Pilnībā jāpiekrīt jelgavniecei Birutai, kurai iznāca nepatikšanas veikalā «Drogas». Veikalos zog, tas nav jaunatklājums, jo sevišķi mūsu dzīves apstākļos. Katram gribas izdzīvot!
Pilnībā jāpiekrīt jelgavniecei Birutai, kurai iznāca nepatikšanas veikalā «Drogas». Veikalos zog, tas nav jaunatklājums, jo sevišķi mūsu dzīves apstākļos. Katram gribas izdzīvot! Tomēr tas nedod tiesības veikala darbiniekiem pazemot pārējos pircējus. Pats izvairos iepirkties šajos «lielveikalos», jo tiešām tajos jūtos neomulīgi.
Pērn pirms Ziemassvētkiem nolēmu mazbērniem nopirkt kādu nelielu dāvanu. Tādā lielveikalā biju pirmo reizi un no lielā preču klāsta jutos apmulsis, kur un kā atrast vajadzīgo. Mana minstināšanās pievērsta uzrauga uzmanību. Lai kur es ietu un kādai precei nepieskartos, manā mugurā dūrās viņa skatiens – tik liela uzmanību tika pievērsta vienam pircējam, tas ir, man. Laikam jau tāpēc, ka šajā veikalā biju pirmo reizi, un tā bija arī pēdējā!
Ieraudzīju lielā grozā šokolādes Ziemassvētku vecīšus, kuriem gluži vienkārši nebija cenu zīmes. Pajautāju latviski savam sekotājam: «Cik maksā prece?» Klusums. Pajautāju krieviski. Klusums! Un tieši tajā laikā, stāvot pretī šim «piemineklim», redzēju, ka bariņš jauniešu pārsviež kaut kādas paciņas pie veikala durvīm stāvošiem puišiem. Pāris paciņu, bet ļoti veikli! Bet, tā kā klusēja mans uzraugs, tad klusēju arī es, jo nezināju kādā valodā uzrunāt šo kungu. Tādēļ jūtu līdzi jelgavniecei Birutas kundzei. Ja pircējs nejutīsies cienīts, viņš uz tādu veikalu vairs neies.
Ar cieņu – jelgavnieks M.B.
