Nedēļas nogalē izdevās paviesoties Valmierā, kas atmiņā palikusi no skolas gadiem. Bija labas lietas, ar kurām Vidzemes centrs tolaik izcēlās, un viena no tām – ielu segums.
Nedēļas nogalē izdevās paviesoties Valmierā, kas atmiņā palikusi no skolas gadiem. Bija labas lietas, ar kurām Vidzemes centrs tolaik izcēlās, un viena no tām – ielu segums. Tādēļ vēl jo interesantāk šķita paskatīties uz pilsētu šodien.
Pirmo pārsteigumu piedzīvoju, iebraucot Valmierā. Pie tās robežas bija redzams stends par ES projektu, kura līdzekļi paredzēti konkrētā ceļa remontam. Tas sāksies maijā. Tajā pašā laikā aktīvi darbojās “bedrīšu lāpītāji”, kas aizbēra ne tikai lielās, bet visas dangas. Līdzekļu izšķērdēšana vai rūpes par iedzīvotāju ērtībām – to var spriest katrs pats. Arī citās asfaltētajās ielās, izņemot dažas ar mazu satiksmes noslogojumu, bedres jau aizlāpītas, un, kā stāstīja vietējie, strādnieki darbojoties ik dienu, pat brīvdienās.
Lai kāds nepārmestu objektivitātes trūkumu – paskatīsimies uz divām pašvaldībām skaitļos. Valmierā dzīvo 27 tūkstoši cilvēku, Jelgavā – 66 tūkstoši. Valmieras Dome bedru remontam atvēlējusi 130 tūkstošus latu (ņemot vērā ielu labo stāvokli pirms tam), līdz ar to proporcionāli Jelgavā vajadzētu 317 tūkstošus latu. Mūsu pilsēta bijusi taupīgāka un paredzējusi vien 210 tūkstošus latu. Kopumā ielu remontam un rekonstrukcijai Valmieras pašvaldība šogad paredzējusi 2,6 miljonus latu, kas ir 1,5 procenti no kopējā budžeta. Jelgavā šī proporcija zemāka – 0,8 procenti. Diezgan daiļrunīgi fakti, tāpēc ieteikums Domei – varbūt vērts uzaicināt ciemos vidzemniekus un parunāties par saimniekošanas jautājumiem. Kas zina, iespējams, kāds derīgs grauds uzdīgs arī mūsu pilsētas caurumainajās ielas. Varbūt ņemsim labu piemēru no Valmieras un par pašvaldības līdzekļiem (360 000 latu) uzbūvēsim publisko pirti. Kur grēkus nomazgāt!
