Pensijas aprēķināšanā galvenie faktori ir cilvēka darba stāžs līdz 1995. gadam un veiktās sociālās iemaksas no 1996. gada
Likumam «Par valsts pensijām» rit 18. gads, un ik pa laikam tas tiek papildināts ar izmaiņām un jaunumiem. Tomēr, tuvojoties pensijas slieksnim, cilvēki vairāk iedziļinās tajā, un atklājas, ka daudz kas nav zināts. Ir vairākas būtiskas lietas, kas jāņem vērā, domājot par pensijas gadiem, stāsta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte un Pensiju un pabalstu daļas vadītāja Vita Karabača.
Stāžam ir nozīme
Latvijā vecuma pensiju gan sievietēm, gan vīriešiem piešķir no 62 gadiem. No nākamā gada janvāra līdz 2025. gadam katru gadu klāt tiks pielikti vēl trīs mēneši, tādējādi 2025. gadā Latvijā pensijā varēs doties no 65 gadu vecuma.
Šogad vēl ir spēkā nosacījums, ka cilvēkam, lai varētu pieprasīt vecuma pensiju, jābūt vismaz desmit gadu apdrošināšanas stāžam, bet jau no 2014. gada 1. janvāra tam jābūt ne mazākam par 15 gadiem.
Darba (apdrošināšanas) stāžs ir būtisks faktors, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot pensiju. Ja nav vismaz desmit gadu darba stāža, pensiju nevar saņemt. Tādā gadījumā cilvēks var cerēt uz 45 latu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī uz to iespējams pretendēt tikai piecus gadus pēc valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas. Lai pretendētu uz šo pabalstu, personai jāpierāda, ka Latvijā tā nodzīvojusi vismaz piecus gadus, no kuriem pēdējo – nepārtraukti, tāpēc ir svarīgi nedzīvot bez dzīvesvietas deklarācijas.
Aprēķinot pensiju, svarīgs ir gan darba stāžs līdz 1995. gadam, gan veiktās sociālās iemaksas no 1996. gada. Tāpat tiek ņemti vērā ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algu indeksi, ko noteikusi valsts.
Jelgavā tikai trīs lielākās pensijas sniedzas pāri diviem tūkstošiem latu. D.Olte skaidro, ka šie cilvēki savulaik strādājuši Rīgā, bijuši ļoti retas un labi atalgotas profesijas pārstāvji, pēc 1996. gada saņēmuši lielas algas, no kurām ieturēts sociālais nodoklis, kā arī mazs nav bijis viņu darba stāžs.
Dokumenti jāglabā
No 1996. gada par katru personu, kas strādā un maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, ziņas tiek uzkrātas VSAA datu bāzē. Taču līdz tam par cilvēka darba stāžu liecina dažādi dokumenti. Nereti gan arhīvu dati ir nepilnīgi, darba grāmatiņa nav saglabāta, kāds varbūt devis ar to rotaļāties bērniem. D.Olte atgādina, ka pret padomju laika dokumentiem jāuzturas ļoti nopietni un nereti tie var lieti noderēt, pensiju aprēķinot. Jebkurš, kuram tādi ir (darba grāmatiņas, karaklausības apliecības, izglītības dokumenti pēc vidusskolas, ja tajā laikā vienlaicīgi nav strādāts, u.c.), tos var atnest uz VSAA, un šie apliecinošie dokumenti tiks ievadīti datorsistēmā.
Pāris gadu pirms pensijas vecuma ieteicams painteresēties VSAA, kādi dati par viņu aģentūrai pieejami. Nereti atklājas, ka dokumentos nav pabeigti ieraksti vai grūti salasāms rakstītais, dažkārt dokumenti ir bojāti. Tad personai tiks lūgts sagādāt arhīvu izziņas un līdz pensijas laikam visu sakārtot, lai tādēļ nekavētos pensijas piešķiršana un lai pierādītu tiesības uz pensiju.
Pensijā agrāk
Nereti, ievadot datu bāzē klientu atnestos dokumentus, VSAA darbinieki konstatē, ka cilvēks strādājis kaitīgu darbu un viņam ir tiesības pensijā doties agrāk, bet viņš to nav zinājis. VSAA pieejams profesiju saraksts, ar kuru katrs interesents var iepazīties. Jelgavā kaitīgās profesijas, kuru dēļ cilvēki pensijā devušies agrāk, ir elektrometinātāji, psihiatriski slimo pacientu kopēji, koku gāzēji mežsaimniecībā, dažādas ar metālapstrādi saistītas profesijas, daudzi jelgavnieki strādājuši Olaines ķīmiskajā rūpnīcā u.c. Sarakstā ir noteikts, cik ilgs laiks attiecīgajā darbā jāpavada, lai būtu iespēja doties paātrinātajā pensijā.
Pēc atvieglotiem noteikumiem uz agrāku pensiju var pretendēt arī daudzbērnu vecāki, represētie un citas iedzīvotāju kategorijas.
Atvelk no pensijas
Cilvēks nav atbrīvots no atbildības un saistībām arī tad, ja aiziet pensijā. Ja viņš ir ilgstošs bezdarbnieks, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un tādēļ nemaksā saviem bērniem uzturlīdzekļus, viņa vietā to dara valsts uz parāda. Taču viņa saistības ar to nebeidzas. Aizejot pensijā, parāds tikai krājies, klāt tiek pierēķināti soda procenti un klienta lietu savās rokās pārņem Uzturlīdzekļu garantijas fonds (UGF). Tiklīdz UGF saņem ziņu, ka personai radušies ienākumi, tajā skaitā pensija, informācija par parādiem tiek sūtīta tiesu izpildītājiem, kas VSAA nosūta izpildrakstu. Aģentūrai tas jāpilda. D.Olte stāsta, ka dažiem klientiem parādrakstu kopējā summa sniedzas pat ap pusmiljons latu.
Lai segtu parādu, katru mēnesi VSAA no klienta pensijas atvelk ne vairāk kā 30 procentu uzturlīdzekļu parāda segšanai. «Tas pats attiecas uz mazo kredītu ņēmējiem, kas aizņēmuma summas un procentus nav atmaksājuši, kā arī uz komunālo maksājumu parādniekiem. Protams, ir izņēmums: ja cilvēks saņem vien 45 latu sociālā nodrošinājuma pabalstu, no viņa neko ieturēt nedrīkst. Diemžēl cilvēki ļoti bezatbildīgi galvo par kredītiem, tad par to aizmirst, kā arī paši ņem ātros kredītus un nespēj tos atdot. Kāda kliente man uzdeva jautājumu: «Sakiet, cik man vispār ir kredītu?» stāsta D.Olte. Par minēto personu VSAA saņēmusi septiņus izpildrakstus. D.Olte atgādina, ka katra paša atbildība ir, kādus dokumentus viņš paraksta un kam galvo. VSAA šādu izpildrakstu tiekot saņemts arvien vairāk.
Pirmspensijas vecumā
Esmu vēl jauns un par pensiju nedomāju, tāpēc nodokļus labprāt nemaksāju – tā rīkojas daudzi gados jauni strādājošie. V.Karabača atgādina, ka sociālās apdrošināšanas iemaksām ir nozīme, ne tikai saņemot pensiju, bet arī tad, ja cilvēks saslimis vai palicis bez darba un vēlas saņemt slimības vai bezdarbnieka pabalstu.
Daudzi cilvēki izvēlas doties priekšlaicīgā pensijā. To var darīt, ja līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā divi gadi un apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Ja šo nosacījumu nav, jāgaida īstais pensijas laiks. Jelgavnieki paātrinātajā pensijā galvenokārt dodas zemo algu un veselības problēmu dēļ. Tiesa, priekšlaicīgās pensijas apmērs ir tikai 50 procentu no aprēķinātās pensijas un to nemaksā, ja cilvēks turpina strādāt algotu darbu. Ja priekšlaicīgi pensionētais tomēr vēlas atsākt strādāt, viņš var atgriezties darbā, bet, sasniedzot īsto pensijas vecumu, no jauna pensiju viņam neaprēķinās, bet izmaksās sākotnēji aprēķināto.
Jāatceras, ka vērts izmantot arī īslaicīgas un vienreizējas darba iespējas, jo katrs mēnesis, kurā kaut diena nostrādāta, darba stāžu papildina par mēnesi. Tāpat periods, kad persona saņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu, audzina bērnu līdz pusotra gada vecumam, tiek rēķināts darba stāžā. «Kādam iedzīvotājam līdz 30 gadu darba stāžam pietrūka pāris mēnešu, līdz ar to viņš nevarēja doties priekšlaicīgajā pensijā. Ja, palicis bez darba, viņš būtu nokārtojis dokumentus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, tas tiktu ierēķināts darba stāžā, un cilvēks varētu saņemt priekšlaicīgo pensiju,» piemēru min D.Olte. ◆
Priekšlaicīgi pensionēties var
◆ Divus gadus pirms likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, ja personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
◆ Ir vairākas iedzīvotāju grupas, kas pensiju var pieprasīt pēc atvieglotiem noteikumiem:
1) daudzbērnu vecāki (pieci vai vairāk bērni izaudzināti līdz astoņu gadu vecumam;
2) bērns atzīts par invalīdu astoņus gadus pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas;
3) Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki;
4) politiski represētās personas;
5) personas, kurām invaliditāte noteikta uz mūžu.
6) personas, kas līdz 1995. gada 31. decembrim strādājušas kaitīgu darbu.
