Zivju un vēžu slāpšana novērota arī vairākos Svētes upes posmos, informē Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte.
Zivju un vēžu slāpšana novērota arī vairākos Svētes upes posmos, informē Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte.
Pēc plūdiem un spēcīgajām lietusgāzēm Misā un Iecavā konstatēta zivju un vēžu slāpšana, kas aizvadītās nedēļas nogalē karstā laika dēļ sasniedza sevišķi lielus apjomus. Biruta Puķīte skaidro, ka upju iemītnieku slāpšanu izraisījusi organisko vielu strauja sadalīšanās un skābekļa līmeņa pazemināšanās ūdenī. Skābekļa daudzuma pazemināšanās Misā notikusi tāpēc, ka abos upes krastos atrodas purvājs, bet pa tā deviņiem grāvjiem, kas lietavu dēļ pārplūduši, upē sākusi ieplūst purva rāva, kas bijusi pārklāta ar zilganu organisku plēvi, bet ūdens temperatūra vienā no grāvjiem sasniegusi 32 grādus. Šādos apstākļos sākusies strauja augāju pūšana, kas izraisījusi nepatīkamu smaku un veicinājusi skābekļa samazināšanos upē. Līdzīgs process pagājušās nedēļas nogalē sācies arī Iecavas un Svētes upes dažās vietās.
«Līdz šim gan iedzīvotāji vides pārvaldi nav informējuši par zivju slāpšanu Svētē, taču reģionālās pārvaldes darbinieki atsevišķos upes posmos to ir novērojuši. Svētē skābekļa trūkumu radījušas pārplūdušās pļavas. Upe līdz ar tajā mītošo dzīvo radību pārpludināja pļavas, bet, ūdenim krītoties, kāda faunas daļa palika uz tām. Pārplūstot sakņu dārziem, sējumiem un pļavām, to apaugums gāja bojā un izveidojās pūstoša dūņaina masa. Šāds ūdens pūšanas procesu dēļ ir ļoti trūcīgs ar skābekli, turklāt daļa no vēl atlikušā karstumā iztvaiko. Rezultātā upēs ir augsts ķīmiskais un organiskais piesārņojums, bet skābekļa daudzums ļoti niecīgs un zivis iet bojā.» Īpaši traģiska situācija ir novērota Misā, veiktās ūdens analīzes apliecināja, ka skābekļa daudzums šīs upes ūdenī pazeminājies aptuveni desmit reižu.
B.Puķīte stāsta, ka iedzīvotāji vietas, kur pārplūdušie lauki īpaši pūst un rada draudus arī upes iemītniekiem, var noteikt pēc nepatīkamās smakas. Šajās vietās īpaši aktīvas ir arī kaijas un stārķi.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece atzīst, ka pašreizējos apstākļos nedz pārvalde, nedz arī cilvēki nespēj mainīt situāciju upēs un atliek vien gaidīt vēsāku laiku un nelielas lietusgāzes. Vienīgais, kā cilvēki var līdzēt, ir maksimāli maz izmantot ūdeni, kas nokļūst augsnē, un tādējādi nevairot jau tā lielo mitrumu. Vienlaikus viņa atgādina, ka, upēm izejot no krastiem, pārplūda arī kanalizācija, tādēļ pagaidām peldēšanās tajās nav labvēlīga veselībai.
