Pusotru nedēļu pēc 2×2 semināra Annai pazuda garša un oža
Masu medijos ikdienas Covid-19 pandēmijas statistikā parādās skaitlis, cik no inficētajiem ir iepriekš vakcinējušies. Parasti tie ir apmēram divdesmit procenti, ievērojami mazākā daļa. Četras piektdaļas potēto vakcīna pasargā. Ja turklāt cilvēkam ir veikts eksprestests, kas ar lielu varbūtību uzrāda, ka vīrusa tam nav… Tādēļ vēl jo vairāk neparasta sajūta bija Rīgas Stradiņa universitātes 3. kursa studentei Annai Landorfai, kad kādā septembra rītā jaunietei piepeši pazuda smaržas un garšas sajūta. Būdama vakcinēta un vēl turklāt ar eksprestestu pārbaudīta, viņa tomēr bija inficējusies ar Covid-19.
Saslima, arī ievērojot drošību
Anna stāsta, ka, dzīvojot savas ģimenes lauku mājās Jelgavas novada Vilces pagastā, viņai šķita, ka atrodas no epidemioloģiskā viedokļa diezgan drošā vidē. Septembrī atsākās mācības Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiālē, kur Anna apgūst medicīnas māsas profesiju. Viņa stāsta, ka studentu grupā vakcinējušies ir visi, jo citādi nebūtu iespējams mācīties, vajadzētu ņemt akadēmisko atvaļinājumu. Lielākoties gan viņas studijas rit attālināti. Tādējādi diezgan šaurs ir personu loks, ko Anna pašlaik satiek ikdienā. Arī Vilces amatierteātrī, kur jauniete iesaistījās, vēl mācoties Elejas vidusskolā, mēģinājumi atsākās tikai septembrī. Tomēr, šķiet, katram jaunam cilvēkam ir vēlēšanās, protams, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus, kaut laiciņu atrasties jaukā vienaudžu sabiedrībā. Tāds ļoti vilinošs piedāvājums piepeši pienāca arī Annai. Viņai kā sekmīgai un sabiedriski aktīvai studentei tika piedāvāts vienu nedēļu piedalīties 2×2 pasaules latviešu jauniešu seminārā. Tas notika arī šovasar, ilga vienu nedēļu viesu namā Talsu apkārtnē. “Nav iespējams tieši pateikt, bet visdrīzāk 2×2 pasākumā es arī inficējos. Rīgas–Jelgavas vilcienā vai autobusā tas būtu mazāk iespējams,” domā Anna. 2×2 seminārā piedalījās trīsdesmit jauniešu – puse no Latvijas, puse – no ASV, Eiropas valstīm. Protams, visi dalībnieki bija vakcinējušies un turklāt vēl pirms ierašanās seminārā nodevuši ātros siekalu testus, kas nevienam inficēšanos ar Covid-19 neuzrādīja.
Ar prezidentu tikās vakcinētie un testētie
Semināra mājaslapā publicētā informācija stāsta, ka pirmo reizi 2×2 seminārā tika diskutēts ne vien par latviskumu un patriotismu, bet arī globālajām klimata pārmaiņām. Tika arī dancots un dziedāts. Dažas stundas seminārā paviesojās arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Anna stāsta, ka, runājot par sabiedrībā aktuālo, prezidents jauniešiem teicis, ka katram vakcinētajam vajadzētu pierunāt vakcinēties vismaz vienu nevakcinēto. Tad epidemioloģiskā drošība Latvijā krietni uzlabotos un pietuvotos ES vidējiem rādītājiem.
3. septembrī Anna atgriezās mājās. Sākās attālinātās mācības koledžas 3. kursā. Te piepeši kādu dienu (tas bija pusotru nedēļu pēc atgriešanās no 2×2) Annai uznāca galvassāpes. Jauniete teic, ka nekad agrāk viņai galva nav sāpējusi. Temperatūra saglabājās normas robežās. Taču gribējās atgulties. Nākamajā rītā, dzerot rīta kafiju, Anna atklāja, ka nejūt kafijas rūgtumu. Skaidrs, ka “tas bija kovids”. Jauniete nekavējoties devās nodot analīzes, kas to apstiprināja. Analīzes Anna veica Bauskā, nevis Jelgavā, kur bija rinda. Analīzes nodeva arī mājinieki. Annas visjaunākā māsa Marta, ar kuru mājās viņa dzīvo vienā istabā, arī bija inficējusies ar Covid-19. Slimības simptomu māsai nebija nekādu. Savukārt Annu galvassāpes mocīja tikai vienu dienu, bet garšas un smaržas sajūta atgriezās pēc piecām dienām.
Diez vai tik brīvi pulcēsimies
Slimošanas laikā abas māsas atradās saziņā ar ģimenes ārsti. Anna vāca ķirbjus, grieza bietēm lapas un turpināja attālinātās mācības medicīnas koledžā, māsa – Elejas vidusskolā. “Šķiet, lauciniekiem pašizolēties ir vienkāršāk nekā pilsētniekiem,” smaidot piebilst Anna. Taču nopietnas pārdomas viņai ir par to, ka, pandēmijai vēršoties arvien plašāk, valdībai nāksies ieviest stingrākus ierobežojumus. Anna un viņas māsa tagad ir personīgi pieredzējušas to, ka vakcinēšanās pasargā no smagas slimības gaitas. Taču arī vakcinētie var pārnēsāt infekciju un būt bīstami nevakcinētajiem, kādu mūsu sabiedrībā ir daudz. Anna pateicas dievam par to, ka laikā, kad viņa visdrīzāk “savu kovidu iedeva” jaunākajai māsai Martai, viņai nebija kontaktu ar vecāko māsu, kura gaida ģimenes pieaugumu un nav vakcinējusies.
Vēl aizvien potētajiem ir atļauta samērā liela pulcēšanās brīvība. Tie drīkst bez sejas maskām apmeklēt teātri, koncertus, kino un sporta sacensības. Tikai pie ieejas ēkā, kur notiek viens vai otrs pasākums, publikai tiek pārbaudīti vakcinācijas sertifikāti. Eksprestestu nemaz neprasa. Anna domā, ja, pandēmijai turpinoties, līdzīgi kā Igaunijā veselības aprūpes sistēmā nāksies izsludināt ārkārtas stāvokli, sabiedrībā būs jāievēro stingrāki ierobežojumi.
Pozitīvais no pandēmijas laika ir tas, ka Anna pārliecinājusies, ka viņas profesionālā izvēle ir bijusi pareiza. Mediķu profesijas prestižs aug. Uz māsu koledžu viņa aizgāja kā uz “rezerves variantu” pēc tam, kad neveicās nokļūt budžeta grupā psiholoģijas studijās. Jau pirmajā kursā Anna saprata, ka tā ir viņas īstā vieta.
Baiba Baķe, ģimenes ārste Jelgavā
Par to, ka jāvakcinējas, liecina arī mūsu prakses pieredze. Šobrīd no vairāk nekā 1000 vakcinētiem pacientiem pēc vakcinācijas piecpadsmitās dienas inficējušies ir deviņi. Visi pārslimoja mājās, bez smagām formām.
Evita Valdmane, ģimenes ārste Jelgavā
Man divi pacienti inficējās jau vakcinēti. Slimība bija ar vieglu gaitu, lai gan vienai pacientei bija blakus saslimšanas. Tādēļ ir vērts vakcinēties. Mūsu praksē ir potēti gandrīz 70 procenti pacientu.
Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts Staļģenē
Protams, ir jāvakcinējas. Pa šo gadu mūsu praksē no 1200 vakcinētajiem ar Covid-19 pamanījās saslimt divi cilvēki, kas vakcinācijas procesā atradās starp pirmo un otro “AstraZeneca” poti. Slimoja viegli, bez slimnīcām un lielām temperatūrām.
Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.
