Vai, ņemot vērā saspringto ekonomisko situāciju valstī, aizsardzībai paredzētais finansējums nebūtu jāsamazina zem pēdējos gados likumā paredzētajiem diviem procentiem no IKP?
Gustavs Kalniņš, atvaļināts robežsardzes pulkvedis
Pašiem jāmāk sevi aizstāvētGadījums ar Gruziju pierādīja, ka neviens no malas citu valsti neaizstāvēs, izņemot pašus tās iedzīvotājus. Svešas zemes karavīri neliks galvu uz ežiņas tā, kā to darīja latviešu strēlnieki. Valstij būtu jāgādā, lai mums nevairotos zagļi miljonāri, bet gan lai katrs zēns iemācītos šaut, vismaz pusgadu nodienētu armijā un lai uz katru šautspējīgu cilvēku būtu pa ierocim. Laiks jauniešiem kļūt par vīriem, pietiek puņķoties un spēlēt demokrātiju, tā ir mana dzelžaina pārliecība. Lai arī nauda tiek piešķirta liela, aizsardzībai no tā nav ne tik, cik melns aiz naga, gatavojam lidmašīnu astu mazgātājus un citus mazkvalificētu darbu veicējus. Jāsaprot – kamēr NATO karavīri uzsildīs lidmašīnas un atlidos, mēs jau būsim nolīdzināti ar zemi, tā ka pašiem vien jāmāk sevi aizstāvēt. Samazināt līdzekļu daudzumu nevajag, bet tie jāizmanto lietderīgi – Zemessardzei, jaunsargiem, obligātajam dienestam –, tikai tad būsim pasaulē atpazīstami. Tagad mēs plikiem dibeniem skrienam pakaļ attīstītajām valstīm un domājam, vai mums kāds iedos auto vai neiedos. Latvijas armijas uzdevums nav braukāt pa pasauli! Mēs piedalāmies nevis valstu atbrīvošanā, bet pasaules vadošo finanšu grupējumu interešu aizsardzībā.
Andris Ansbergs, Zemessardzes virsseržants
Nav no kā baidītiesAizsardzībai atvēlētos līdzekļus vajadzētu samazināt, jo mūs neviens neapdraud, un nav no kā baidīties – galu galā esam Eiropas Savienībā un NATO. Labi atceros, kas notika puča laikā – mūsu vienība (baltās beretes – red.) palika bez komandieriem, ar pavēli no augšas mūs izdzina no Rīgas. No vadības rindām viens otrs tolaik slēpās, bet vēlāk saņēma paaugstinājumu dienestā. Manā skatījumā, toreiz notiekošais bija nodevība no Iekšlietu ministrijas puses, bet toreizējais ministrs [Aloizs] Vaznis tik sacīja – skaidri atceros šos vārdus: jārīkojas pēc saviem uzskatiem. Šādu un līdzīgu gadījumu dēļ vēlāk no dienesta aizgāju.Domāju, Latvijas armijai pa pasauli nav jābraukā, tas ir absurds. Var piedalīties starptautiskos manevros, bet ne jau bruņotu konfliktu risināšanā, vēl jo vairāk – ja nav īsti skaidrs, kura puse tajā uzskatāma par vainīgu. Obligātais dienests nav nepieciešams, mūsu valstij pietiek ar nelielu, profesionālu, moderni aprīkotu armiju. Un Zemessardzi, kas pēdējā laikā gan kļuvusi mazāk aktīva.
Vinets Veldre, aizsardzības ministrs
Nav nekāda pamata samazināt budžetu
Latvijā nostiprinājies mīts par aizsardzības budžetu divu procentu apmērā no IKP. Patiesībā kopš iestāšanās NATO tas nekad šo līmeni nav sasniedzis, piemēram, 2008. gada sākumā budžets bija 1,9 procenti, bet pēc tā «apcirpšanas» šis procents ir vēl mazāks. Iekšpolitisko prioritāšu kontekstā mēs, protams, varam diskutēt par aizsardzības budžeta apmēru, taču būtiski atgādināt, ka NATO ietvaros mums jāievēro zināma solidaritāte. Turklāt jāatgādina, ka nupat NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē Londonā paziņoja, ka aizsardzībai vajadzētu tērēt vairāk līdzekļu. Pašreizējos apstākļos – pēc iestāšanās NATO un dalības starptautiskajās misijās – var rasties iespaids, ka Latvijas armija jau ir modernizēta, taču vēl ļoti daudz kas jāizdara un jāinvestē ievērojami līdzekļi, lai mums būtu moderns kolektīvais bruņojums. Tādēļ es uzskatu, ka nav nekāda pamata samazināt budžetu aizsardzības politikas īstenošanai. Pašlaik nav arī iespējams pateikt, cik liels būs nākamā gada Aizsardzības ministrijas budžets, jo pie tā tiek intensīvi strādāts.
