Pēdējā laikā viens no populārākajiem sarunu tematiem ir gripa. Par to tiek spriests gan ārstu, gan pacientu aprindās.
Pēdējā laikā viens no populārākajiem sarunu tematiem ir gripa. Par to tiek spriests gan ārstu, gan pacientu aprindās. Arī šonedēļ gripas sekas bija jūtamas, vairāk gan komplikāciju veidā. Diemžēl liela daļa cilvēku nodarbojas ar pašārstēšanos un tikai pēc trīs četru dienu slimošanas vēršas pie ārsta. Bieži vien mums nākas konstatēt jau vīrusu vai gripas izraisītas komplikācijas, visbiežāk tas ir plaušu karsonis, vidusauss iekaisums, ilgstošs sauss un mokošs klepus. Akūti gripas slimnieki, kas uz doktorātu nāk ar augstu temperatūru, ir vidēji divi trīs dienā, pārējie jau kādu laiciņu slimojuši. Šomēnes gripas ietekmē trijiem pacientiem konstatēta astma. Infekcija deva tādu kā grūdienu un “signālu” par tās klātesamību.
Novēlota vēršanās pie ārsta zināmā mērā saistīta ar to, ka ļoti daudzi negrib izmantot darba nespējas lapu – lielai daļai par visu svarīgāk ir pelnīt iztiku. Ļoti bieži veselības stāvoklis pēc pašārstēšanās pasliktinās, un tad jau parasti ir komplikācijas. Saspringtākās šonedēļ bija pirmdiena, otrdiena un ceturtdiena, kad darbu beidzu ļoti vēlu un mājās pārnācu pulksten pusdeviņos vakarā. Īpaši smaga bija ceturtdiena, kad pacientu bija ļoti daudz. Gripas laikā dienā organizējam divas pieņemšanas, nevienam palīdzība netiek atteikta, un, ja nepieciešams, strādājam arī ārpus darba laika. Piektdiena jau bija salīdzinoši mierīgāka, un uz pieņemšanu ieradās ap 40 slimnieku.
Pie ārsta nāk ne tikai tie, kas sirgst ar vīrussaslimšanām un gripu, bet arī citi pacienti, tādēļ darbu esam organizējuši tā, ka cilvēki ar temperatūru tiek pieņemti citās telpās, lai nebūtu saskarsmes ar pārējiem pacientiem. Strādāju ciešā sadarbībā ar ģimenes ārsti Inesi Drengeri, un mums kopā ir ap četriem tūkstošiem pacientu. Slimniekus nešķirojam un viena otru aizvietojam, tā strādāt ir vieglāk. Mums palīdz četri ārsta palīgi, kā arī reģistratori.
Centāmies savus pacientus jau agrā rudenī vakcinēt pret gripu. Potējām, negaidot valsts dotēto vakcīnu. Tas attaisnojās. Uzņēmumi ir gana aktīvi un vakcinē darbiniekus. Tas nozīmē, ka darba devēji redz tā labumu, un arī mēs to saskatām, jo cilvēks, kas gadu no gada potējies pret gripu, slimo mazāk. Iedzīvotāji ļoti maz rūpējas par savu veselību. Nezinu, kad beidzot pienāks laiks, kad īpaši gados jaunie vairāk to novērtēs. Ir jāsaprot – ja tev būs veselība, būs arī darbs un viss pārējais.
Pati alerģijas dēļ nevakcinējos. Ar gripu pēdējo reizi slimoju 1995. gadā un īpaši nesargājos no tās. Pat ķiplokus un vitamīnus nelietoju. Manuprāt, mēs norūdāmies, jo katru dienu satiekamies ar slimniekiem, un organisms ar vīrusu jau saradis.
Šonedēļ 1. martā Centra doktorātam apritēja 10 gadu, bet šim notikumam lielajā steigā neatlika laika. Esam nolēmuši, ka pēc gripas, jau daudz mierīgākā laikā, to kolektīvā klusi atzīmēsim.
