Vēsākai sezonai iestājoties, pie durvīm deviņstāvenes sētas ieejas priekštelpā parādījies draudošs uzraksts ar aicinājumu abas kambara durvis turēt ciet, jo atvērtas rada siltuma zudumus. Pretējā gadījumā mājas vecākā sola durvis aizdambēt, liedzot ērto izeju uz bērnu laukumu. Teju katru vakaru durvis atverot, tā vien gribas uzrakstīt atbildi – ierīkojiet taču telpā apgaismojumu, jo durvju plašā virināšana vismaz manā gadījumā saistīta ar gaismas nepietiekamību un sajūtu, ka no tumšiem stūriem uzglūn kāds ar bomi rokā.
«Kāpēc spuldzītes nomaiņai kāpņu telpā aicināt speciālistus, ja to var izdarīt paši? Kādēļ, lai ciešāk pieskrūvētu durvju rokturi kopīpašumā, papildus jāmaksā, ja viss, kas nepieciešams, ir vien skrūvgriezis un pāris minūšu darbs? Tās ir tikai dažas situācijas, kurās dzīvokļu īpašniekiem, par pakalpojumu nemaksājot nama apsaimniekotājam, ir iespēja ieekonomēt mājas kopējos līdzekļus, tos novirzot citiem darbiem. Tā ir saimnieciska pieeja sava kopīpašuma uzturēšanā,» mudina pilsētas lielākais namu apsaimniekotājs – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde. Patiesi, arī durvju aiztaisīšana ir saimnieciska rīcība, lai mājā būtu siltāk. Bet iedzīvotāju sapulcē pietiek kādam no septiņiem sanākušajiem ierunāties par nepieciešamību māju siltināt, kā atskan strups: «Mēs to «nepavilksim»!» Nepārliecina ne tabulas ar maksu par apkuri nosiltinātajās mājās, ne viedokļi, ka «pavilkt» varēs, ja vien nesauks inženierus katras kāpņu telpas lampiņas ieskrūvēšanai vai durvju labošanai.
Tāpēc nepārsteidz arī policijas veiktā iedzīvotāju aptauja – novados cilvēki negaida, kad atnāks labais onkulis, kas vajadzības gadījumā pasargās no kāda nelūgta viesa, bet par drošību vairāk gādā paši. Bet daļai pilsētnieku vieglāk sēdēt aiz pašu salauztām ārdurvīm un baidīties no iereibušiem bezpajumtniekiem. ◆
