Kad dārzos nobriest raža, saimnieces vēlas kādu tās daļu sagatavot ziemas krājumiem. Burciņās pildās ievārīti, sacukuroti, marinēti un arī citādāk sagatavoti labumi.
Kad dārzos nobriest raža, saimnieces vēlas kādu tās daļu sagatavot ziemas krājumiem. Burciņās pildās ievārīti, sacukuroti, marinēti un arī citādāk sagatavoti labumi.
Taču vienmēr gribas izmēģināt arī kādas jaunas konservēšanas metodes. Tā vairāki mūsu lasītāji interesējas, vai, sagatavojot ziemas krājumus, kā konservantu var izmantot aspirīnu. Atbild Daina Kārkliņa, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, asociētā profesore.
Ķīmiskie konservanti ir pārtikas piedevas, ko lieto pārtikas produktu uzglabāšanas laika pagarināšanai.
Augļu un dārzeņu konservēšanai Latvijā kā ķīmiskos konservantus atļauts izmantot bezoskābi E 210, tās sāļus benzoātus – nātrija benzoātu E 211, kālija benzoātu E 212 un kalcija benzonātu E 213, kā arī sorbīnskābi E 200 un tās sāļus sorbātus – kālija sorbātu E 202 un kalcija sorbātu E 203. Lielražošanā kā konservantu lieto arī sēra dioksīdu. Pievienojot ķīmiskos konservantus, tie aizkavē baktēriju un pelējumu veidošanos.
Aspirīns jeb acetilsalicilskābe parasti ir 100 – 600 miligramu tablete, kurā bez acetilsalicilskābes ietilpst arī papildus vielas, piemēram, kālija hidrogenfosfāts, nātrija hidrogencitrāts, sorbitāts un laktoze. Aspirīns ir medikaments, un tas nav iekļauts atļauto pārtikas piedevu sarakstā, tāpēc nebūtu to ieteicams lietot kā konservantu arī mājas apstākļos.
Konservējot mājas apstākļos, nebūtu lietderīgi vispār lietot jebkādus konservantus.
Lai ievārījumi labi glabātos, pietiek, ka tos kārtīgi uzkarsē un uzglabāšanai izmanto sterilas burkas, tās aizvākojot ar metāla vāciņiem.
