Turcija uzaicina Latvijas jauniešus uz savstarpēju iepazīšanos.
Turcija uzaicina Latvijas jauniešus uz savstarpēju iepazīšanos
Turcijas galvaspilsētā Ankarā marta pirmajā nedēļā ieradās jaunieši no astoņām pasaules valstīm – Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Bulgārijas, Latvijas un, protams, Turcijas, lai kopā darbotos projektā “Jauniešu skatījumā” (“Viewpoint of Youth”). Tas tika rīkots, lai iepazītu cits cita valsti un kultūru.
Projektā piedalījās pieci pārstāvji no katras valsts, ieskaitot grupas līderi, vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
Kāpēc Turcija rīko jauniešu projektus?
Jauniešu projektu rīkošanas un brīvprātīgo darba veicēju skaita ziņā Turcija Eiropā ir otrajā vietā aiz Vācijas. Protams, pašlaik tas saistīts ar valsts vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pašu turku viedokļi ir ļoti dažādi, tāpēc mums, projekta dalībniekiem, bija grūti saprast, kā domā vairākums. Jauniešu projekti ir iespēja apmainīties viedokļiem un noskaidrot, vai pieņēmumi un uzskati stipri atšķiras, piemēram, saistībā ar cilvēka reliģiju vai kultūras un mentalitātes atšķirībām.
Viens no galvenajiem Turcijas projekta organizatoriem Emre min: “Man ļoti patīk radoši cilvēki, un mēs mīlam cilvēkus no visas pasaules. Tāpēc atveram rokas apkampienam ikvienam, vienalga, kurā vietā un laikā. Arī paši esam integrēti savā kultūras vidē, jo mūsu valstī sadzīvo 20 atšķirīgas kultūras ar dažādām reliģijām. Labprāt veidojam šādus jauniešu projektus, jo mums ļoti patīk pavadīt laiku ar ārzemniekiem. Tā varam reprezentēt savas valsts kultūru, viesmīlību un sevi. Tam, kurš nav bijis Turcijā, varētu būt dažādi aizspriedumi, un mēs tos atspēkojam. Durvis starp kultūrām tiek atvērtas, un, kad tu iestājies tajās, sāc domāt globāli. Tad tu vari palīdzēt gādāt, lai pasaulē būtu miers.”
Stereotipi un pārpratumi
Galvenais ir veicināt starpkultūru komunikāciju, labāku dažādu tautību pārstāvju sapratni un iepazīt citu tautu un valstu kultūru, kā arī novērst aplamu stereotipu veidošanos, rasu un dzimuma diskrimināciju, reliģijas un valodas barjeras. Projekta dalībnieki komunicēja, spēlējot spēles, diskutējot neformālās sarunās, malkojot garšīgo turku tēju. Kā noskaidrojās laika gaitā, katrai valstij ir gana daudz kopīgā un arī atšķirīgā. Dažu latviešu tautas ticējumu, piemēram, par to, ka nedrīkst sēdēt pretī galda stūrim, jo tad septiņus gadus neprecēsies, skaidrojums pārējos dalībniekus ļoti izbrīnīja un uzjautrināja. Visiem zināms, ka turki pārtikā neizmanto cūkgaļu, bet viņi, izrādās, neēd arī latviešu nacionālo ēdienu siļķes! Tā mums gadījās iekrist, valsts kultūras vakarā visiem lepni pasniedzot siļķi ar rupjmaizi… Lieki piebilst, ka pārējo valstu dalībnieki riebumā nošķobījās un mūsu dārgumi nonāca miskastē…
Katrā ēdienreizē tika pasniegti tradicionālie turku ēdieni, kas dažam labam izraisīja nepatīkamas sajūtas vēdera apvidū. Gatavojot viņi nežēlo ne asās garšvielas, ne taukus… Tomēr ēšana izvērtās par jautru pasākumu, kad kopā sanākušie dažādu valstu pārstāvji rādīja grimases par tēmu “kas mums šoreiz būs jāmēģina iedabūt iekšā” un vēlāk, kopīgi cenšoties ņemt vērā pieklājīgo pavāru raižu pilnās sejas izteiksmes, smaidīt un rādīt, ka garšīgi! Arī galda manieres mēdz stipri atšķirties, jo, kā novērojām, spāņiem nav pieņemts ēst klusējot, laiku viņi pavada aktīvi un skaļi, apvienojot maltītes baudīšanu ar sarunām par dienas jautrākajiem notikumiem.
Stereotipi tika apstrīdēti, piemēram, izrādās, reliģiskie turki nemaz nav pārspīlēti reliģiozi, un tas pierādījās vairākkārt. Kopīgās aktivitātēs visvairāk draugu gūst atsaucīgi un sirsnīgi cilvēki, un nav nozīmes, no kādas valsts viņi ieradušies.
Projekta noslēgumā, visiem kopā darbojoties, tapa avīze. Dalībnieki bija sadalīti grupās, un katra veidoja savu rakstu. Tas gan dažiem sākumā pieredzes trūkuma dēļ raisīja nelielas bažas. Taču nav nekā tāda, ko kopīgiem spēkiem nevarētu atrisināt. Vēlāk, jautājot pārējiem dalībniekiem par publikācijas tapšanas gaitu, dzirdēju gan pozitīvas, gan ne tik labas atsauksmes, piemēram, ja grupā, kura veido rakstu par konkrētu tēmu ir pieci cilvēki no pilnīgi dažādām valstīm un ja vēl kādam angļu valodas prasme nav labākajā līmenī, var rasties pārpratumi. Taču organizatoriem bija laba humora izjūta, lai katru tādu kļūmīgu situāciju pozitīvā gaisotnē veikli atrisinātu.
Projekta gaita
Projekta dienas kārtība noteica, ka sākumā laiks tiks pavadīts, iepazīstoties citam ar citu, pārvarot komunikācijas barjeras (ja tādas rastos), spēlējot “ledus laušanas” spēles, kā arī piedalītos citās jautrās aktivitātēs. Visas ieplānotās darbības tika organizētas, lai veicinātu labvēlīgu savstarpējo komunikāciju dažādu valstu pārstāvju vidū.
Sākumā tika izvēlēti un apspriesti temati, par kuriem sagatavot rakstu, un katrai grupai tam bija jāvelta viena diena. Visi raksti un fotogrāfijas tika publicēti speciālā avīzē, ko projekta dalībniekiem vajadzēja izplatīt, dodoties uz vairākām Ankaras universitātēm.
Katrs vakars (tos dēvēja par kultūras vakariem) tika pavadīts, prezentējot valstis un pārstāvēto organizāciju. Laiks aizritēja multikulturālā vidē un jautrā atmosfērā. Programma bija izstrādāta tā, lai ik diena, sākot no pulksten 8, būtu aizpildīta un notikumiem bagāta. Organizatoriem tas arī izdevās. Lieki piebilst, ka vakari, protams, izvērsās daudz garāki, nekā plānots, jo neformālajā gaisotnē, malkojot dažādu tautu nacionālos dzērienus, laiks aizskrēja vēja spārniem un nemanot pienāca rīts…
Viena no Latvijas grupas dalībniecēm Sintija min, ka diena bija ļoti labi saplānota, lai varētu gan strādāt pie raksta, gan atpūsties un iepazīt Ankaru.
Ekskursiju dienā
Visa projekta laikā dalībniekiem bija atvēlēta arī viena brīva diena, kuru katrs pavadīja pēc saviem ieskatiem. Iespējas organizatori piedāvāja visdažādākās, lai apskatītu un labāk iepazītu Turcijas kultūru un Ankaras dzīvesveidu. Starp visiem pasākumiem bija plānotas arī vairākas ļoti interesantas ekskursijas pa valsts galvaspilsētu. Viena no tām – Turcijas nacionālā varoņa Ataturka muzeja apmeklējums. Kā vēlāk noskaidrojās, turki ir lieli patrioti un ar aizrautību spēj stāstīt par savu vēsturi un izcelsmi. Pārsteidza zelta daudzums muzejā un apsardze. Pēc tam devāmies ekskursijā uz vairākiem lieliskiem parkiem un, protams, apmeklējām mošeju. Mēs, lielākoties kristieši, bijām pārsteigti, redzot tik krasu atšķirību no mūsu tradicionālās reliģijas izpausmes formām… Daudz kas likās nesaprotami un nepieņemami, bet kopumā iespaids bija brīnumains – kā ielaušanās pilnīgi citā, svešā pasaulē…
Satiekoties dažādu tautību, raksturu un mentalitāšu pārstāvjiem varētu rasties grūtības komunicēt, bet, ja prot angļu valodu, šāda problēma nepastāv, piebilst Sintija. Pārsvarā projekta dalībnieki prata angliski, bet bija arī izņēmumi. Ar jauniešiem, kas valodu pārzināja slikti, nevarēja vienoties par noteiktiem jautājumiem, sevišķi tiem, kas attiecās uz rakstu tapšanu, tas arī apgrūtināja iespēju šos cilvēkus iepazīt tuvāk.
Kopumā projekta mērķi tika sasniegti, un rezultāts – kopīgi radītais laikraksts – izdevās gana krāsains un interesants. Iegūti arī jauni draugi un iepazīti ļoti jauki latvieši, kurus, dzīvojot Latvijā, diez vai sastaptu.
