Janvārī turpina pieņemt projektus mežsaimniecības atbalstam, mūsu saimnieki piesakās gausi.
Līdz trešdienai Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zemgales reģionālajā pārvaldē vēl nebija saņemts neviens pieteikums no mūsu puses mežsaimniekiem vairākos Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumos, kas saistīti ar zemju apmežošanu un meliorācijas sistēmām. Kā «Ziņām» pastāstīja pārvaldes vadītāja vietniece Inese Robežniece, trīs saimnieki pirms svētkiem izrādījuši interesi par šo atbalsta iespēju, taču pagaidām projektu pieteikumi nav saņemti. Savukārt divi Zemgales mežsaimnieki pieteikušies saņemt finansējumu, kas paredzēts meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai. Abos gadījumos iecerēts kopt jaunaudzes – attīrīt no krūmiem un īstenot citas aktivitātes. Var apmežot neapstrādājamas zemesLīdz ceturtdienai, 15. janvārim, LAD turpina pieņemt projektu pieteikumus no mežsaimniekiem Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam pasākumā «Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana», informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.Jau ziņots, ka šā atbalsta mērķis ir veicināt meža ieaudzēšanu lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, saglabājot bioloģisko daudzveidību un lauku ainavas rekreācijas un estētiskās īpašības. Uz finansējumu, kas tiks piešķirts šā mērķa īstenošanai, var pretendēt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuras ir zemes īpašnieces, gan arī pašvaldības.Atbalstu piešķirs mežaudzes ieaudzēšanai, kā arī dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Lai pieteiktos atbalstam, pretendents Lauku atbalsta dienestam nogādā projekta iesniegumu divos eksemplāros. Jāiesniedz arī Valsts meža dienesta saskaņota meža apsaimniekošanas plāna kopija, Zemesgrāmatas nodaļas izdota Zemesgrāmatas apliecība vai nostiprinājuma uzraksta kopija, Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa par zemes kvalitatīvo novērtējumu ballēs un citi dokumenti, kas minēti atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos. Tie paredz, ka vienā projekta iesniegumā varēs pieteikties atbalstam gan mežaudzes ieaudzēšanai, gan dabiski ieaugušu mežaudžu kopšanai un papildināšanai.Nauda meliorācijas sistēmu atjaunošanaiPirmajā kārtā no 5. janvāra līdz 5. februārim LAD pieņem arī projektu pieteikumus meliorācijas sistēmu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai.Programmas mērķis ir uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanu.Atbalsts tiek piešķirts meliorācijas sistēmu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai lauksaimniecības zemēs un meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijai meža zemēs. Jāpiebilst gan, ka jaunu meliorācijas sistēmu būvniecība meža zemē netiek atbalstīta.Ļaus izcirst vairāk, mežu kvalitāti tas neapdraudēšotKoku ciršanas apjomi privātajos mežos varētu samazināties no 5,4 miljoniem kubikmetru 2007. gadā līdz 1,5 miljoniem kubikmetru 2010. gadā, turklāt, sākot ar šo gadu, apaļkoku imports no Krievijas faktiski tiks apturēts. Tie ir daži iemesli, kādēļ Zemkopības ministrija veikusi grozījumus likumdošanā, palielināt koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajos valsts mežos. To darot, ņemta vērā nozares prognoze, ka Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem 2009. un 2010. gadā pieejama būs tikai valsts mežos iegūtā koksne. Valsts meža dienests izvērtējis situāciju valsts mežos un konstatējis, ka pieaugušās un pāraugušās audzēs uzkrājies 108 miljoni kubikmetru koksnes, no tiem 88,5 miljoni kubikmetru mežaudzēs, kas neatrodas dabas aizsardzības teritorijās. Valsts meža dienests aprēķinājis, ka, palielinot maksimāli atļauto koku ciršanas apjomu par Latvijas kokrūpniecības prasītajiem četriem miljoniem kubikmetru šajā un nākamajā gadā, koku ciršanas apjoms valsts mežos varētu palielināties par 19,5 procentiem. Ņemot vērā prognozes, valsts apsaimniekotajos mežos maksimāli varēs nocirst četrus miljonus kubikmetru koku 15 750 hektāru platībā.Apjomu palielinājums neradīšot draudus dabas aizsardzības interesēm, informē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Jau patlaban mums ir ļoti daudz meža platību, kurās pienācis ciršanas vecums. Un mežs noveco, zaudēdams savu vērtību – koksnes resursu uzkrājums Latvijā ir ārkārtīgi liels,» skaidro ministrs. Apdraudētas netikšot arī savvaļas koku sugas. UzziņaiAtbalsts meža ieaudzēšanai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē ir no 530 līdz 1300 eiro par hektāru un kopšanai 170 eiro par hektāru gadā, ko varēs saņemt trīs līdz piecus gadus pēc jaunā meža ierīkošanas. Savukārt atbalsts dabiski ieaugušo mežaudžu kopšanai noteikts no 210 līdz 360 eiro apmērā par hektāru gadā, saņemot šo summu trīs gadus pēc kārtas.
