Jelgavnieku iecienītā zobārsta Jura Johansona darba kabineta durvis šonedēļ ir slēgtas, tām pretī izveidota piemiņas vieta ar ārsta sēru fotogrāfiju, svecītēm un ziediem. Pagājušās nedēļas nogalē daktera dzīvība izdzisa. Kolēģi LLU doktorātā viņu pēdējo reizi bija satikuši ceturtdien, kad zobārsts pie kabineta durvīm atstājis piespraustu vēstījumu pacientam par pieraksta atcelšanu, tad iesēdies automašīnā un aizbraucis. Pēc pāris dienām saņemta vēsts, ka J.Johansons atrasts miris. Policijas informācija vēsta, ka vīrietis atrasts nošāvies Valgundes pagastā.
Pieklusināta klasiskā mūzika un dziļas skumjas pirmdien bija pārņēmušas visu LLU doktorātu. Ģimenes ārstes Evitas Valdmanes darba halāta atlokam piesprausta sēru lente. Grūti runāt, viņa atzīst, jo zaudēts ļoti jauks, sirsnīgs un ar humoru apveltīts cilvēks. «Jurim šī bija pirmā un vienīgā darbavieta. Mēs, visi darbinieki, vienmēr esam bijuši ļoti draudzīgi kā ģimenē, cits par citu zinājām sīkumos, un tāds bija arī Juris – ļoti labs kolēģis. Viņš bija stiprs cilvēks ar pienākuma apziņu pret darbu, saviem pacientiem, tuviniekiem un kolēģiem, es pat teiktu – perfekcionists,» atzīst E.Valdmane.
Pirms šķiršanās no dzīves vīrietis mājiniekiem atstājis nelaimi vēstošu zīmīti, un tuvinieki, iesaistot draugus, paziņas, sociālos tīklus un masu medijus, steidzami sāka Juri meklēt. Ģimene pēc palīdzības vērsusies arī pie gaišreģiem, ziņo portāls kasjauns.lv. No Kalnciema apkārtnes uztverts pēdējais viņa mobilā tālruņa signāls, tāpēc pastiprināta meklēšana veikta tieši šajā apkaimē. Vīrieša mirstīgās atliekas atrastas sestdienas vakarā Valgundes pagastā līdzās automašīnai, kas bija novietota nostāk no lielceļa – netālu no Kalnciema-Klīves evaņģēliski luteriskās baznīcas. Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece nenoliedz, ka vīrietim blakus atradies viņam piederošs medību ierocis, ar ko, visticamāk, izdarīta pašnāvība. Par notikušo sākts kriminālprocess, tiks veikta ekspertīze.
Arī citi kolēģi Juri raksturo kā ļoti stipru cilvēku. Lai gan jau kādu laiku viņš cietis no depresijas, taču kolēģiem to nav izrādījis – nevienu mirkli nav vedinājis uz nolūku veikt pašnāvību, tieši otrādi – viņš bijis tas, kas bēdās un neveiksmēs citus mierinājis. Kolēģi zina stāstīt, ka Juris nesen uzzinājis par smagu slimību. «Acīmredzot ziņas par diagnozi viņa trauksmes sajūtām bija pēdējais piliens, lai gan mēs visādi centāmies Juri mierināt un pārliecināt, ka cīņa nav beigusies un tas vēl nav nekas, tomēr viņš izlēma citādi,» secina cita Jura kolēģe.
Ārsta ģimenē palika sieva un dēls. E.Valdmane uzskata, ka Latvijā vīriešu depresivitāte ir ārkārtīgi aktuāla problēma. Juris bijis mednieks, un tieši ar medību ieroci viņš izdarījis pašnāvību, «Ziņām» apliecina ģimenei pietuvināta persona. Mediķa bēres notiks ceturtdien.
Zobārsts J.Johansons profesionālajā ziņā gājis savas mammas – arī zobārstes – pēdās. Absolvējis Jelgavas 2. ģimnāziju (Valsts ģimnāziju) un Rīgas Stradiņa universitāti. Pēdējos gados praktizējis LLU doktorātā. Šajās dienās sociālajos tīklos viņa fotogrāfiju rotā balti baloži un degošas sveces, skolas biedri un draugi savos profilos un twitter kontos pauž skumjas par notikušo un izsaka līdzjūtību tuviniekiem.
Valda Kalniņa, kura 20 gadu vadījusi kafejnīcu Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Juri atceras kā ļoti jauku zēnu, kurš jau no pirmajām klasēm zinājis un visiem stāstījis, ka kļūšot par zobārstu. «Viņš bija ļoti pieklājīgs un vienreizēji labs puika, ar kuru no sirds varēja aprunāties. Viens no retajiem zēniem, kas, vēl mazs būdams, zināja, ka dienās būs ārsts, un uz savu mērķi ļoti centīgi arī tiecās. Jau prakses laikā Jurim netrūka klientu. Pacienti viņu ļoti cienīja. Viņš bija arī mans zobārsts, es Juri kā ārstu ar kvalitātes zīmi ieteicu daudziem savām paziņām,» atzīst V.Kalniņa. Viņa atceras, ka Jurim reiz prasījusi, vai viņš nodomā braukt strādāt uz Angliju, kā to dara daudzi jauni ārsti, bet viņš atbildējis: «Nekad un nekur es nebraukšu, man te apkārt visi cilvēki ir tik mīļi…» ◆
