Pasaules kara beigas piedzīvoja daudzas Latvijas pilsētas un lielākā daļa tās teritorijas. Jau otro reizi 20. gadsimtā Latvijai pāri brāzās bruņotas ienaidnieku armijas, iznīcinot tās ekonomisko augšupeju un valsts neatkarību, okupējot jauno Eiropas valsti pēc 22 gadiem smagās kaujās izcīnītās neatkarības atzīšanas.
1944. gada vasarā gaisa uzlidojumos cieta Rēzekne, cīņās pret ienaidnieka pārspēku izmisīgi cīnījās Jelgavas, Bauskas, Tukuma un citu pilsētu aizstāvji.
Kara beigās neieņemta un neuzvarēta palika vienīgi Kurzeme, iegūstot Kurzemes cietokšņa nosaukumu. Bet starp minētajām izceļas pilsēta cietoksnis – Bauska, kas tikai pēc septiņu nedēļu ilgām kaujām krita ienaidnieka rokās. Bauskai bija liela stratēģiska nozīme sarkanās armijas uzbrukumā Rīgas virzienā.
Pirmo uzbrukumu 29. un 30. jūlija naktī pilsētai atvairīja steigā organizētais Pilsētas aizstāvju bataljons, kas sastāvēja no Bauskas apriņķa aizsargiem, skolēniem un nedaudz leģionāriem majora J.Uļuka vadībā. Vēlāk pilsētas aizstāvju rindas papildināja 319., 322. un 23. latviešu kārtības sargu bataljons un vācu karavīru vienības.
19. augustā pēc spēcīgas viesuļuguns pār Dirdas sēkli padomju soda bataljonam izdevās pār Mūsu ielauzties pilsētā. Sekmīgās tuvcīņās iebrucēji tika padzīti no Bauskas.
11. un 12. septembrī pēc nepārtrauktas artilērijas apšaudes un lidmašīnu zemlidojumiem pilsēta sāka degt. 13. septembrī izdevās iznīcināt trīs tankus un sarkanarmiešu vienību, kas pilsētā iebruka pār Mēmeli.
14. septembrī visa pilsēta drebēja artilērijas uguns un aviācijas bumbu sprādzienos. Dūmi un putekļu mākoņi sedza sauli. Bauskas aizstāvji, paņemot līdz ievainotos un brienot pāri Mēmelei, pameta pilsētu, atstājot kritušos varoņus neapbedītus.
Godinot cīnītāju piemiņu, 2011. gadā iesvētījām Bauskas aizstāvja I.Zeltiņa ieceru rezultātā pilsētas aizstāvjiem uzcelto pieminekli, kas izraisīja lielu neapmierinātību mūsu vēstures notikumu kritizētāju vidū.
«Latvijas Avīzes» 14. augusta izdevumā bija ievietota informācija, ka arī šogad 18. augustā pie pieminekļa godināsim kritušo aizstāvju varonību. Biju gaidījis lielāku atsaucību. Daudz bija viesu no Lietuvas, priecēja necilā skautu ierinda, kas gan bija bez formas tērpiem, un tikai vienam bija kaklauts. Valstij jādomā, kā izveidot un apgādāt ar formām patriotiskās jaunatnes organizācijas.
Turpinājumā atmiņās un iespaidos Bauskas kultūras namā dalījās saieta dalībnieki, starp tiem Bauskas aizstāvji I.Zeltiņš, E.Skreija un L.Ezergailis, kas iepazīstināja klausītājus ar vēl nezināmiem faktiem. Biju spiests atgādināt, ka arī Jelgavā ir piemineklis 1944. gadā pilsētā kritušo un aizstāvju varonībai, kuru iesvētījām 1995. gada 8. maijā, jo Bauskā uzcelto saieta dalībnieki uzskatīja par vienīgo Latvijā. Tas liek domāt, ka neprotam Latvijai un pasaulei parādīt dažādās vietās uzceltās un iesvētītās piemiņas zīmes.
Dienu iepriekš biju Ikšķilē, kur pārsteidza ar lielo dalībnieku skaitu, pārsvarā cilvēkiem sirmām galvām. Tādēļ pamatots ir jautājums – kur ir mūsu jaunatne? ◆
