Laikam mūsdienu vēsturē pienākuši laiki, kad teju vai visi, kas seko līdzi Latvijas politiskajai virtuvei, izsaka bažas, ka kāda no opozīcijas partijām izjuks savstarpējos kašķos.
Laikam mūsdienu vēsturē pienākuši laiki, kad teju vai visi, kas seko līdzi Latvijas politiskajai virtuvei, izsaka bažas, ka kāda no opozīcijas partijām izjuks savstarpējos kašķos. Nu jau vairāk nekā gadu nebūšanas pārņēmušas “Jauno laiku”, kas nupat sanāca ārkārtas kongresā, lai atšķetinātu pašu problēmas. Jāatzīst, pašlaik tā ir vienīgā no ārpus valdības strādājošajām politiskajām organizācijām, kurai ir zināms potenciāls likt pretī valdošās koalīcijas četrotnei daudzmaz jēdzīgu kritiku un piedāvāt sakarīgus priekšlikumus likumdošanai. Līdz ar to jo interesantāks ir nesenā kongresa iznākums. Jāatzīst, ka šā brīža politiskajā situācijā tā būtu zināma katastrofa, ja “jaunlaicēni” strīdu dēļ sašķeltos frakcijās kā tādi pusaudži, kas pārņemti ar savstarpēju apsaukāšanos un akmeņu mešanu.
Lai arī bija domāts, ka līdzšinējā ar vadoņa sindromu sirgstošā Eināra Repšes vietā diezgan viegli tiks ievēlēts Saeimas frakcijas un partijas valdes virzītais Krišjānis Kariņš, viņam nopietnu konkurenci radīja frakcijas biedre Solvita Āboltiņa. Viņa tiek uzskatīta par E.Repšes atbalstītāju un faktiski tāda arī ir. Savukārt pats Repše visai viegli guva atbalstu jaunradītā partijas veidojumā – domē.
Tomēr īstu skaidrību šis pasākums neviesa. Tā arī nevar saprast, cik liela, kaut vai formāla, ietekme būs pašam E.Repšem. Nav noslēpums (tas skaļi izskanēja kongresā), ka viņš vienmēr balstījies uz “pelēko kardinālu” padomiem, kas arī noveda pie tādas kā slepenā iekšpartijas “ēnu kabineta”. Atliek vien tāpat kā līdz šim spriest pēc pašu “jaunlaicēnu” tālākās rīcības, kas tad noticis un kas sagaidāms nākotnē, jo līdzšinējā prakse liecina, ka publiskās runās un intervijās liela daļa izsakās, īsti nedomādami, ko saka. Tā teikt, mirkļa iespaidā. Kad viņiem dod laiku apdomāties, nākamie izteikumi ir jau daudz sakarīgāki un saprotamāki.
Kā jau minēts, ārkārtas kongresā notikušās pārmaiņas partijas vadībā vieš cerības, ka “Jaunais laiks” tomēr spēs pārvarēt grūtības. Lai gan jāatzīst, ka pārāk ilgi ievilcies viņu politiskās virtuves brūķēšanas skolaslaiks. Būtu tā kā jāsāk kļūt pieaugušiem un nopietnākiem. Tad arī varēs izlobīt, vai K.Kariņa sacītais par nokļūšanu valdībā gada laikā būs nopietni vērtējams.
