Teātra tēva Ādolfa Alunāna piemineklis pie memoriālā muzeja atkal cietis – kāds negodīgs, mantkārīgs cilvēks nozadzis bronzas bareljefu.
Teātra tēva Ādolfa Alunāna piemineklis pie memoriālā muzeja atkal cietis – kāds negodīgs, mantkārīgs cilvēks nozadzis bronzas bareljefu.
Latviešu teātra tēva Ādolfa Alunāna vārds ir cieši saistīts ar Jelgavu. Šeit viņš vectēva Jūliusa Felckes mājā piedzima, dažādās skolās apguva zināšanas, vecajā teātra namā iepazina un iemīlēja teātri. Pēc darba un slavas pilnajiem gadiem Rīgas Latviešu biedrībā mūža otrajā pusē Ā.Alunāns atgriezās uz dzīvi Jelgavā. Viņš joprojām nodevās rakstniecībai, izveidoja savu teātri un aktīvi darbojās latviešu kultūras dzīvē.
Ā.Alunāns nomira 1912. gada 22. jūnijā, piektdienā, Līgosvētku priekšvakarā. Izvadīšana notika 26. jūnija pēcpusdienā no Sv.Nikolaja baznīcas uz Sv.Jāņa baznīcas kapiem. Avīzēs vēlāk rakstīja, ka «no vilciena, kas pienāk no Rīgas, dodas gara braucēju rinda ar vainagiem – tie ir piederīgie, skatuves darbinieki no visām ievērojamākajām latviešu skatuvēm, avīžnieki, rakstnieki, biedrību darbinieki». Pēc atvadu ceremonijas ceļš veda uz kapsētu. Tur jau atdusējās viņa mīļākā meita Elza, dēls Oļģerts, tēvs Pēteris un māte Otīlija.
1912. gada 7. augustā Rīgas Latviešu teātra komisijas sēdē nolēma ierosināt jautājumu par pieminekļa uzstādīšanu latviešu teātra tēvam Ādolfam Alunānam. Šajā sakarā tika izveidota īpaša komisija un fonds. Pieminekli atklāja pēc gada, Ā.Alunāna dzimšanas dienā. 1913. gada 29. septembrī «divos pēc pusdienas, milzīgam tautu baram piedaloties, pēc komitejas priekšsēdētāja Brigadera kunga atklāšanas vārdiem, mūzikas skaņām skanot, pieminekļa apklājs lēnām atsedzās un nodeva pieminekli tautas apgādībā, par kuras saziedoto naudu tas uzcelts». Kapakmeni izgatavoja tēlnieks Burkards Dzenis. Piemineklis ir obeliska veida ar pāris pakāpieniem – liels, 3,8 metrus augsts radzes akmens, kas ņemts Vidzemē. Vidusdaļā atradās 30 cm plats un 50 cm augsts, ovāls bronzas izcilnis – Ā.Alunāna portrets profilā, kura apakšējā stūrī redzams paraksts – «B.Dzenis». Zem bareljefa ir bronzas plāksne ar iekaltu uzrakstu «Savam teātra tēvam – Adolfam Alunānam 1848. – 1912. Latvieši.»
Otrā pasaules kara un pēckara gados Jelgava tika nopostīta, cieta arī Sv.Jāņa baznīcas kapsēta – kapakmeņi un pieminekļi izmētāti vai aizvākti. Arī Alunāna piemineklis bija bojāts – pazudis bareljefs un uzraksta plāksne.
1948. gada 11. oktobrī Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu «Par latviešu teātra pamatu licēja Ā.Alunāna piemiņas saglabāšanu mūžos». Tika nolemts uzdot LPSR Mākslinieku savienībai atjaunot Ā.Alunāna kapa pieminekli. Tas iekļauts pilsētas desmit vēsturisko pieminekļu sarakstā, kas papildināts 1951. gada 25. decembrī. 1956. gada jūlijā iestiprināja agrāko bareljefu. Kāds godīgs metāllūžņu savācējs to bija atradis un aiznesis uz izpildkomiteju. Iestiprināja arī koka plāksni ar agrāko uzrakstu, to pēc gada nomainīja ar granīta plāksni.
Teātra tēva piemineklis atkal ir cietis – kāds mantkārīgs cilvēks nozadzis bronzas bareljefu. Piemineklis uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem, par to esam atbildīgi visi, tas pieder mums, tas pieder mūsu vēsturiskajai piemiņai. Varbūt arī šoreiz krāsainā metāla uzpircēju vidū atradīsies godīgi cilvēki, kas sapratīs, ka tas ir mākslas darbs. Autors B.Dzenis ir jau bez pamata sodīts – represēts, izsūtīts un nomocīts kaut kur plašajā Krievijā. Varbūt kāds no tuvējo māju iedzīvotājiem vai garāmgājējiem kaut ko ir redzējis. Lūdzu, zvaniet uz policiju pa tālruni 3004240. Jelgavnieki, ceram uz jūsu atsaucību!
