Vēl atlikusi nedēļa līdz brīdim, kad «kritīs» Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robeža un mēs kļūsim par pilnvērtīgiem Šengenas līguma zonas iedzīvotājiem.
Vēl atlikusi nedēļa līdz brīdim, kad “kritīs” Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robeža un mēs kļūsim par pilnvērtīgiem Šengenas līguma zonas iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu, kā līdz ar šo vēsturisko pavērsienu mainīsies mūsu dzīve un vai bez darba nepaliks daudzi robežsargi, “Ziņas” uz sarunu aicināja Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunāru Dāboliņu.
Pēdējā laikā daudz dzirdēts par Latvijas pievienošanos Šengenas līguma zonai. Ko tas nozīmē mūsu valstij un tās iedzīvotājiem?
Ar pievienošanos Šengenas telpai Latvija pilnībā kļūs piederīga ES tieslietu, brīvības un drošības telpai bez iekšējām robežām. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem būs tādas pašas ceļošanas tiesības kā citu dalībvalstu pavalstniekiem. Viņi varēs brīvi pārvietoties jebkurā no divdesmit četrām Šengenas valstīm – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Polijā, Ungārijā, Slovākijā, Čehijā, Austrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Luksemburgā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Slovēnijā, Islandē un Maltā. Tomēr arī pēc pievienošanās Šengenas telpai Latvijas nepilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi bez vīzas nevarēs ieceļot Lielbritānijā un Īrijā.
Tas nozīmē, ka robežkontroles punkti vairs nepastāvēs?
Jā, tiks atcelta iekšējo robežu ar ES dalībvalstīm (Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas) kontrole, tādējādi, tās šķērsojot, visu iepriekšminēto valstu iedzīvotājiem vairs nepārbaudīs dokumentus.
Un kā ar gaisa satiksmi?
Šajā gadījumā robežkontroli personām, kas dodas uz Šengenas valstīm vai no tām, plānots atcelt nākamā gada 30. martā.
Valstiskā līmenī šīs izmaiņas ir skaidras, bet kā tas ietekmēs ikvienu ierindas pilsoni? Ar ko viņam jārēķinās?
Uz robežas vairs neredzēs robežsargus un varēs brīvi doties uz kaimiņvalsti, un tas ne ar ko neatšķirsies, piemēram, no brauciena Jelgava – Bauska. Nebūs nekādu ierobežojumu cilvēku kustībā. Vienīgi uz ceļiem reizēm stāvēs Valsts robežsardzes imigrācijas dienesta darbinieki, kuri, analizējot dažādus riska faktorus vai saņemot operatīvo informāciju, varēs apturēt transporta līdzekli un pārbaudīt tajā braucošo personu dokumentus.
Jūs minējāt riska faktorus. Kas tie ir?
Piemēram, Ukrainas un Moldovas pilsoņi, kas var būt nelegālie imigranti. Parasti, rodoties aizdomām, tiek uzdoti kontroljautājumi, lai pārliecinātos par šo personu identitāti.
Kā ar dokumentiem? Vai tāpat kā līdz šim jāņem līdzi pase?
Protams, šajā ziņā nekas nemainās. Arī bērniem, dodoties, piemēram, uz Lietuvu, līdzi jābūt ne vien pasei, bet arī vecāku pilnvarai. Tā kā robežkontroles vairs nebūs, ticamākais, pāri robežai viņš tiks arī bez tās, taču, ja notiks, piemēram, negadījums, vietējām varas iestādēm būs jāzina, vai bērns Latviju pametis ar vecāku atļauju vai bez tās. Pasei tāpat kā līdz šim jābūt arī zīdainim.
Vai izmaiņas skars arī preču vešanu no vienas valsts uz otru?
Tā gan nav mūsu, bet muitas kompetence, taču arī tā izlases kārtībā pārbaudīs automašīnas. Domāju gan, ka cilvēki jau zina, kādas preces drīkst vest un kādas ne.
Vai pierobežas iedzīvotājus ietekmēs Latvijas pievienošanās Šengenas zonai?
Vienīgais, ko viņi nedrīkstēs darīt, aizbērt robežgrāvi vai kā citādi aiztikt robežu, kas nav viņu īpašums.
Un kā ar pārraktajiem ceļiem no vienas valsts uz otru?
Ja pašvaldības tagad iedomājas, ka varēs nolīdzināt uzbērtos vaļņus, atjaunot ceļu un kustību pa to, tās smagi maldās. Ir līgums ar Lietuvu un robežas apraksts, kurā skaidri un gaiši izklāstīts, kur vijas robeža, un, ja tur paredzēts grāvis, izmaiņas var notikt tikai tad, ja aprakstā veikti grozījumi.
Kā tad pašvaldībām jārīkojas?
Jāvēršas Ārlietu ministrijā, kas savukārt iesniedz dokumentus Robežu demarkācijas komisijai. Tā arī apstiprinās iecerētos labojumus, izdarot attiecīgas izmaiņas robežas aprakstā. Vislabāk būtu, ja pierobežas pašvaldības izstrādātu kopēju ceļu atjaunošanas modeli un pārrunātu to ar Lietuvas kaimiņiem, jo var gadīties, ka vietā, kur Latvijā ir ceļš, Lietuvas pusē ir uzarts lauks, un viņi nemaz nevēlas ceļu atjaunot. Vēl labāk būtu, ja šos priekšlikumus apkopotu Latvijas Pašvaldības savienība un tad vērstos Ārlietu ministrijā.
Vai, veicot šādu procedūru, var cerēt uz pozitīvu lēmumu?
Ja iebildumu nav ne Latvijas, ne Lietuvas pusei, tā kļūst tikai par birokrātisku procedūru.
Ko pēc pievienošanās Šengenai darīs robežsargi?
Lai līdz minimumam samazinātu nelegālo imigrāciju, Valsts robežsardzes imigrācijas dienests, kura struktūrvienības izvietotas visos Latvijas rajonos, tai skaitā Jelgavā, veiks regulāras pārbaudes, sevišķu uzmanību pievēršot 15 kilometru joslai gar visu valsts robežu. Štatu samazināšana nenotiks, drīzāk tā jānosauc par reorganizāciju. Iedomājieties, es kā robežsardzes priekšnieks nevaru pateikt “Paldies, un ejiet, kur gribat!” cilvēkiem, kas 15 gadu pildījuši valdības un valsts uzdevumu. Piedāvāju doties uz citu vietu un turpināt dienestu.
Bet tas tomēr saistīts ar dzīvesvietas un pat pieradumu maiņu. Vai tas kaut kā tiks kompensēts?
Vienīgais, ko varu solīt tiem, kas dosies strādāt uz Austrumu robežu, samaksāt tur dzīvokļu īri līdz 150 latiem. Neko citu nevaru. Taču cilvēki vismaz saglabā darbu, un tas ir būtiski. Savā mūžā dienesta dēļ 12 reizes esmu mainījis dzīvesvietu un uzskatu, ka tas ir normāli. Jā, no vienas puses, tas ir slikti, bet, no otras, – tu maini kolektīvu, vari sākt kaut ko jaunu un izmantot pieredzi. Agrāk tā bija pierasta lieta, un arī tagad tai tādai jākļūst, jo cilvēks izvēlējies dienestu un jāstrādā tur, kur ir darbs. Diemžēl daudziem šķiet labāk dzīvot savā dzimtajā pilsētā pie mammas kleitas un būt bezdarbniekam.
Paldies!
