Vakar Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā uz Rīgu, kur tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un citiem Latvijas ebreju glābējiem holokaustā, devās vairāki Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieki.
Vakar Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā uz Rīgu, kur tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un citiem Latvijas ebreju glābējiem holokaustā, devās vairāki Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieki.
“Viens no iemesliem, kāpēc mēs atzīmējam 4. jūliju un šoreiz braucam uz pieminekļa atklāšanu, ir nevainīgi nogalināto piemiņa, otrs – cīņa par to, lai nekas līdzīgs neatkārtotos nākotnē. Kā Otrā pasaules kara frontinieks esmu pieredzējis, ka kaujas laukā vienmēr ir upuri, bet holokausts bija plānveidīga, izglītotu cilvēku radīta programma Eiropas ebreju iznīcināšanai ārpus karadarbības,” “Ziņām” sacīja Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieks Grigorijs Čečeļņickis. Viņš piebilda, ka Eiropā ir arvien vairāk antisemītiski noskaņotu cilvēku. Arī Jelgavā ik palaikam vandāļi zaimo holokausta piemiņa vietas.
Jelgavas Ebreju kultūras biedrības dalībnieks Boriss Ļubins atzinīgi vērtē prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darbošanos sabiedrības integrācijā un holokausta upuru piemiņas godināšanā. Tas viņam stiprina cerību uz cilvēcīgu, labklājīgu Latvijas tautu nākotni. Jelgavas Ebreju kultūras biedrībā ir ap četrdesmit dalībnieku, bet to skaits pēdējā laikā mazinājies.
Atklātais piemineklis atrodas Gogoļa ielā 25 – vietā, kur bija 1941. gada 4. jūlijā nodedzinātā sinagoga. Tajā atveidota siena, kas, gāzdamās virsū, draud iznīcināt ebreju tautu. Krītošo sienu notur kolonnas, kas simbolizē cilvēkus, kuri par spīti dzīvības briesmām glāba ebrejus no nāves. Ž.Lipke, kas izglāba 55 ebrejus, kā arī citus vajātos, dzimis 1900. gadā Jelgavā.
