Zināmas Nobela prēmijas, kuras piešķir zinātniekiem par nozīmīgiem atklājumiem dabaszinātnēs, miera veicināšanu pasaulē un izciliem literatūras darbiem. Mazāk pazīstama ir Šnobeļa prēmija, ko var iegūt par stulbāko zinātnes atklājumu. Lai gan pērnā gada daži tās laureāti liek aizdomāties par plašāku atklājuma skaidrojumu.Kura blusa sportiskāka?Tulūzas (Francija) Veterinārā institūta zinātniece Marī Kristīne Kaderge kopā ar kolēģiem atklājusi, ka suņu blusas ir ievērojami sportiskākas par tām, kas mīt kaķu kažokā. Sarežģītos eksperimentos viņai izdevās pierādīt, ka suņu blusas lec ievērojami augstāk un tālāk nekā tās, kas «apdzīvo» kaķus. Jāteic, ka Marī Kristīnei ar kolēģiem neklājās viegli, jo, kā zināms, blusas parasti rāpo, bet lec galējas nepieciešamības gadījumā. Turklāt, lai izmērītu to lēciena augstumu un tālumu, bija nepieciešama ārkārtīgi precīza un dārga aparatūra. Jauki pavadīts laiksZiemeļkarolīnas pavalsts (ASV) Veikforestas universitātes zinātnieku grupa atklājusi, ka pērtiķi ar zemu sociālo statusu labprāt iešņauc kokaīnu. Eksperimentam izmantoti Javas salā dzīvojošie makaki, kuriem speciāli tika radītas stresa situācijas. Proti, tos ievietoja viņiem nepazīstamu pērtiķu krātiņos. Lai novērstu šīs situācijas radīto ietekmi, makakiem piedāvāja izvēli – ēdienu vai kokaīna injekcijas devu, ko varēja saņemt, nospiežot atbilstošu sviru. Eksperimentu laikā izrādījās, ka pērtiķi, kas barā ieņem ievērojami augstāku sociālo stāvokli, daudz labprātāk ar stresu cīnās, ēdot augļus. Pētījumā atklājās vēl kāds pārsteidzošs fakts. Ja kā alternatīva stresa mazināšanai tika piedāvātas rotaļlietas vai sportiskas aktivitātes, tos izvēlējās visi pērtiķi neatkarīgi no sociālā stāvokļa. Jāatzīst, ka minētā eksperimenta secinājumi nav tik bezvērtīgi – tos var izmantot narkomānu sociālajai rehabilitācijai. Nav gan skaidrs, kāpēc zinātnieki saviem pētījumiem izvēlējās kokaīnu…Pa īsāko ceļuJapāņu zinātnieks Tojušiki Nakagaki no Nagojas universitātes atklājis, ka arī vienšūnas organismi spēj atrisināt loģiskus uzdevumus. Viņa pētījumu objekts bija gļotsēnes, kas sastāv no gigantiskām daudzkodolu šūnām. Tās aug uz visām pusēm, veidojot tā saucamās viltuskājas. Zinātnieki eksperimentam izveidoja vienkāršu labirintu – ieeja, izeja un četras ejas, no kurām viena bija īsa, bet trīs garas. Eksperimenta sākumā sēne auga, aizpildot visu labirintu. Pēc tam tā ieejā un izejā novietoja barojošu šķīdumu. Sēne pēc īsa brīža «novāca» savas pseidokājas, kas auga viltus ejās, un tās augļķermenis izvietojās pa taisnāko līniju starp barības traukiem.
