Apvienojot skaņas un attēla spēku, radīta skanoša foto izstāde “Klusuma aug(ļ)i”, kuras atklāšana notiks Īles luterāņu baznīcā 1. augustā pulksten 10, bet tikšanās ar izstādes māksliniekiem un autoriem pulksten 18, “Ziņas” informē jauniešu koris “Balsis”.
Kā skaidro paši pasākuma dalībnieki, Īles luterāņu baznīca un Jauniešu koris “Balsis” – tā ir sadarbība jau vairāku gadu garumā. Baznīcu no vairāk nekā 50 gadu klusuma 2016. gada 10. jūnijā modināja Jauniešu kora “Balsis” un Latvijas Nacionālās operas un baleta solistes Kristīnes Gailītes koncerts, skanēja Ineses Zanderes balss un mācītāja Valda Vircava vadītais svētbrīdis. Piedalījās rekordliels skaits klausītāju (ap 700), kuri piedzīvoja pamestās baznīcas zvana iesvētīšanu un no jauna iezvanīšanu. Šo notikumu fotomirkļos iemūžināja fotogrāfs Lauris Vīksne.
Pēdējo divu gadu laikā Jauniešu kora “Balsis” ikdiena ir atšķirīga – būt kopā ir reta iespēja, un lielākā daļa laika tiek pavadīta, strādājot individuāli. 2021. gada janvārī tika izdots mini albums “Klusuma augļi”, kura ieskaņošana notika korim neierastā formātā – pa vienam. Iedvesmojoties no tik neparastas kora ierakstu prakses, radās doma veidot koristu portretu izstādi, apvienojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas.
Laura Elizabete Godiņa, Jauniešu kora “Balsis” diriģente, atzīst, ka: “muzikālā fotoizstāde ir veidota tā, lai tajā tiktu izcelts ikkatrs dziedātājs, bet tās apmeklētājam būtu dota iespēja iepazīt kori neierastā formātā – gan ieraugot, gan saklausot katra korista balsi individuāli, kora kopskaņā un ārpus tās”.
“Idejas muzikālajā pamatā ir mini albums “Klusuma augļi”. Pēc sarunas ar Intu Teterovski par iespējamo izstādi radās doma, ka tai jāvēstī, ka pēc ziemas klusuma viss veras vaļā, plaukst, dzimst, – korists ir augs un dziesma ir auglis. Skanošās izstādes veidošana bija izaicinājums 40 koristos saskatīt to atšķirīgo, īpašo. Katrs korists ir izteikti skaista personība, un tas deva motivāciju darboties tālāk,” piebilst fotogrāfs Lauris Vīksne.
Precīzs Īles baznīcas uzcelšanas gads nav zināms, bet pirmā informācija, kas apliecina tās esamību, parādās 1682. gadā. Ap 1686. gadu dievnams ticis pie torņa un zvana, kurus tai dāvinājis Īles muižkungs Frīdrihs fon Netelhorsts. Dažādi remontdarbi Īles baznīcā veikti 1752., 1765. un 1849. gadā, kad slavenais Liepājas ērģeļmeistars Kārlis Hermanis izgatavoja baznīcai jaunas ērģeles. Dievnams ir vienīgā baznīca Zemgalē, kas izpostīta 1905. gada revolūcijas laikā. 1908. gadā baznīca un tās iekārta par draudzes un Īles muižas īpašnieka līdzekļiem atjaunota, bet Otrajā pasaules karā atkal izpostīta. Kad 1965. gadā likvidēja Īles draudzi, baznīcā bija paredzēts ierīkot muzeju, vēlāk klubu un sanatorijas noliktavu. Baznīcas tornim tika nojaukta augšējā daļa, tai uzlikts divslīpju jumts, draudzes telpā iesākta starpsienas būvniecība un sakristejā ierīkots dzīvoklis, tomēr iesāktās pārbūves netika pabeigtas. Īles draudzes īpašumā dievnams atkal nonāca 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.
