Ļaunprātīgā sērga – kūlas dedzināšana – ik gadu iznīcina vairākus desmitus ēku, un nereti pat iet bojā cilvēki. Taču iedzīvotāju neapdomība nemazinās tik strauji, kā tas būtu nepieciešams.
Ļaunprātīgā sērga – kūlas dedzināšana – ik gadu iznīcina vairākus desmitus ēku, un nereti pat iet bojā cilvēki. Taču iedzīvotāju neapdomība nemazinās tik strauji, kā tas būtu nepieciešams. Trešdienas vakarā Jelgavas rajonā reģistrēts pirmais pērnās zāles degšanas gadījums, un speciālisti ne bez pamata uztraucas, ka tas ir tikai sākums.
“Izsaukumu uz Jelgavas rajona Tušķiem saņēmām trešdienas vakarā pulksten 20.02. Kūla Tērvetes upes krastā dega apmēram 20 kvadrātmetru platībā, un iespējamais iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni,” atklāj Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Tā kā degšanas platība bija neliela, dzēšanas darbiem ūdens netika izmantots – ugunsdzēsēji liesmas nodzēsa, apmetot liesmas ar sniegu.
Speciālists ar nožēlu atzīst, ka kūlas degšanas sezonu var uzskatīt par atklātu, un aicina cilvēkus padomāt, pirms dedzināt pērno zāli. Liesmas var kļūt nekontrolējamas un apdraudēt ne tikai tuvējo mežu un ēkas, bet arī dedzinātāju. Vairākkārt cilvēki nosmakuši dūmos, jo nav varējuši izkļūt no uguns loka.
2004. gada februārī tika mainīti ugunsdrošības noteikumi, lai precizētu atbildību par kūlas dedzināšanu. Patlaban par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu ugunsdzēsējiem ir tiesības izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu – fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām – līdz 1000 latiem. Par VUGD brīdinājumu neievērošanu paredzēts vēl lielāks sods – attiecīgi līdz 150 un 3000 latiem.
Par katru kūlas dedzināšanas gadījumu Lauku atbalsta dienesta Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde var piemērot sankcijas līdz 10 procentiem no kopējās platību maksājumu summas.
Pērn Jelgavā reģistrēti 137 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 38 gadījumiem vairāk nekā 2004. gadā. 2005. gadā sastādīti 15 administratīvo protokolu, sodot kūlas dedzinātājus vai nesakoptā zemesgabala īpašniekus. Vidējais soda naudas apmērs – 50 latu.
