12. aprīlī Dobelē pie nama, kur padomju laikos valdīja čeka, tika atklāta plāksne tur ieslodzīto un cietušo piemiņai.
12. aprīlī Dobelē pie nama, kur padomju laikos valdīja čeka, tika atklāta plāksne tur ieslodzīto un cietušo piemiņai. To atklāja Dobeles pašvaldības pārstāvis kopā ar kādu vīru, kas izgājis cauri šiem kabinetiem, pratināts, pabijis cietumos un lēģeros, tomēr atgriezies. Tika pieminēti cīnītāji, kas ziedoja savas dzīvības, kā arī tie, kas nokļuva čekas varā.
Mans dzīves ceļš pa čekas izmeklētāju kabinetiem, cietumiem, pārsūtīšanas vietām un lēģeriem ilga septiņus gadus. Laimējās atgriezties. Tēvs pazuda kaut kur Balhaša apkaimē, bet ceļa sākums arī bija Dobelē, tikai citā ēkā. Toreiz čekisti teica: “Kad tiksi pie baltajiem lāčiem, sapratīsi, ka iet pret varu bija bezjēdzīgi.”
Bet vai tā bija?
