Sestdien «Jundā» notika Jelgavas 3. Skolēnu domes rīkotā konference «Skolu jaunieši un viņu problēmas».
Sestdien «Jundā» notika Jelgavas 3. Skolēnu domes rīkotā konference «Skolu jaunieši un viņu problēmas».
Skolēnu domes deputāti bija veikuši aptaujas par jautājumiem, kas visvairāk satrauc jauniešus, un apkopojuši to rezultātus.
Slodze – pārāk liela
Diāna Verjovčika,
6. vidusskola
Secinājumi par mācību slodzi un tās ietekmi uz skolēnu veselību tika izdarīti, analizējot atbildes uz jautājumiem, cik ilgi nākas pildīt mājas darbus, cik mācību stundu ir nedēļā, ar kādām izjūtām skolēns nāk uz skolu. Šo pētījumu veica Jelgavas 6. vidusskolas skolnieces. Ar prieku uz skolu nāk vairāk nekā puse skolēnu, ir arī tādi, kuri nāk ar nepatiku (34 procenti) un pat ar bailēm (7 procenti). Aptuveni tikpat daudz uz skolu nāk pienākuma dēļ vai lai satiktu draugus. Mācību slodze skolās ir liela: gandrīz puse aptaujāto mācās līdz 40 stundām nedēļā, bet vairāk par 40 stundām – 23 procenti skolēnu. Šāda slodze ir nepieļaujama. Mājas darbus ilgāk nekā trīs stundas pilda 16 procentu skolēnu. Lielās slodzes dēļ daudzi netiek galā ar saviem pienākumiem, atpūtas bieži ir par maz. Fiziskā un garīgā pārslodze skolu padara par nastu, izraisās konflikti ar skolotājiem un vecākiem.
Jelgavas Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza atzīmēja, ka mācību slodze skolēniem ir noteikta īpašā dokumentā – skolu paraugplānā, kur katrai klasei un katrai izglītības programmai ir savs stundu skaits. Ar šo dokumentu ir iespējams iepazīties arī skolēniem. Mācību slodzi nosaka arī skolu specifika, izvēles priekšmetu daudzums. Taču arī vecāki ir sapratuši izglītības nozīmi, un nereti tieši viņu ieteikumi ir ņemti vērā, dodot bērniem iespējas mācīties papildus. Katra skola mācību plānu veido saskaņā ar savām iespējām, ko nosaka skolotāju kadri un mācību bāze, kā arī ņem vērā skolēnu vēlmes.
Padomdevējs, draugs vai…?
Amatu skolas audzēknis Valdis Lejiņš konferencē runāja par skolēnu un skolotāju attiecībām. Skolotāju kā draugu uztver 13 procenti skolēnu, kā gudru un zinošu padomdevēju – puse, bet aptuveni trešdaļai skolotājs ir vienkārši cilvēks, kurš jāpacieš.
Dažādi bija viedokļi par to, kā skolotāji uztver savus audzēkņus. Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka skolotāji viņus atzīst par sev līdzvērtīgiem cilvēkiem. Taču daudziem (26 procentiem) šķiet, ka viņi skolotāju acīs ir «melni un maziņi», bet trešdaļa jūtas kā cilvēki, kas skolotājam jāpacieš. Vidēji trīs līdz pieci skolotāji atzīti par tādiem, kuru stundas nav vēlēšanās apmeklēt, taču vairāk ir tādu, pie kuriem audzēkņi mācās labprāt..
Psiholoģe Regīna Baltušīte uzsvēra, ka skolotājam un skolēnam ir kopīgi mērķi. Problēmas veidojas tad, ja skolēnam nav prasmes pildīt savu galveno pienākumu, ja viņš nav gatavs uztvert mācību vielu. Konfliktu var palīdzēt risināt skolotājs, viņam ir lielāka pieredze, taču savstarpēja cieņa jāizrāda abām pusēm.
Jaunieši cieš no vardarbības
Vardarbības problēmu pētīja Jelgavas 2. ģimnāzijas skolniece Zane Dzerkale.
Jaunieši, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, kļūst saspringti, nervozi, agresīvi, bailīgi. Vardarbība pret viņiem nereti pamudina arī pašus uz šādu rīcību.
Pamatskolu grupā neliela daļa skolēnu (10 procentu) cietuši no jauniešu reketa – atņemta nauda vai kāda lieta. Vidusskolā no šā pāridarījuma cieš mazāk. Lielāka skolēnu grupa tikusi fiziski aizskarta (12 procentu pamatskolā un 5 procenti vidusskolā). Tas liecina par to, ka 11 līdz 14 gadu veci bērni ir neaizsargātāki, nevar paši sevi aizstāvēt.
Lielākā daļa jauniešu ir cietusi no morālās vardarbības (53 procenti pamatskolā un 47 procenti vidusskolā) – nepatiesas apvainošanas, apsaukāšanas, ignorēšanas. Vidusskolēni uzskata, ka morālā vardarbība ir ļaunāka nekā fiziskā.
Viens no svarīgākajiem vardarbības cēloņiem gan skolā, gan sabiedrībā ir neprasme paust savas emocijas pieņemamā veidā. Aptaujas rezultāti liecina, ka skolā bieži vērojamas vardarbības izpausmes (56 procenti), jo skolēni dienas lielāko daļu pavada vistiešākajā saskarsmē ar vienaudžiem. Vardarbības izpausmes vērojamas arī sabiedriskos pasākumos un uz ielas.
Ceturtā daļa skolēnu 7. – 9. klasē un 44 procenti vidusskolēnu no vardarbības nav cietuši.
Atmet smēķēšanu!
Jelgavas 1. ģimnāzijas skolniece Pārsla Svoka iepazīstināja konferences dalībniekus ar situāciju atkarību izraisošo vielu lietošanā.
Uz jautājumu «Vai tu smēķē?» apstiprinoši atbildējuši 34 procenti pamatskolas audzēkņu, riebumu pauž vairāk nekā puse aptaujāto, citiem savukārt netraucē skolas biedru smēķēšana vai arī viņi to ignorē. Vidusskolēnu vidū smēķētāju ir krietni vairāk (65 procenti). Ir arī skolēni, kuri atbild, ka šo kaitīgo ieradumu vēlētos atmest, taču ne visiem tas izdodas.
Skolā ir arī alkohola lietotāji. Pamatskolēnu vidū šādu netikumu atzinuši 5 procenti, starp vidusskolēniem regulāru alkohola lietotāju ir divreiz vairāk. Kategoriski no alkohola lietošanas atsakās 30 procentu skolēnu.
Narkotiskās vielas pamatskolā nelieto, taču vidusskolēnu vidū to kaut reizi ir darījusi piektā daļa aptaujāto. Uz jautājumu «Vai pazīsti kādu, kas skolā lieto narkotikas?» apstiprinoši atbildēja gan pamatskolēni (pazīst divdesmit narkotiku lietotāju), gan vidusskolēni (trīsdesmit)! Risinot šīs problēmas, jāveic aktīva antipropaganda, kā arī nedrīkst radīt labvēlīgus apstākļus smēķēšanai, kā tas būtu, ja izveidotu smēķētavu. Taču Skolēnu dome viena šīs problēmas neatrisinās.
Vai esi pārliecināts par sevi?
Skolēnu pašapziņas vērtējumā iedziļinājās Spīdolas ģimnāzijas audzēkne Anita Bērziņa. Daļa
skolēnu gan vidusskolā, gan pamatskolā jūtas nomākti. Daudzi skolēni kautrējas izteikties publikas priekšā (62 procenti), bet īstas mocības tas sagādā 27 procentiem aptaujāto.
Tāpēc arī aptuveni puse no aptaujas dalībniekiem labprāt apmeklētu kursus, kas palīdz celt pašapziņu. Skolēni savas spējas un pašapziņu pilnveido dažādos pulciņos, arī sporta nodarbībās (23 procenti). Vairāk nekā trešdaļa atzinās, ka nekur papildus nenodarbojas.
«Jundas» direktore Silvija Andersone aicināja atrast nodarbošanos, kurā katrs varētu justies pats labākais. Viņa informēja par jaunumu – teātra sportu jeb improvizācijas teātri.
Izklaides pasākumu – maz
Jelgavas 4. vidusskolas skolniece Endija Muceniece bija pētījusi izklaides iespējas Jelgavā. Aptuveni piektdaļa skolēnu izklaidējas diskotēkās un «tusiņos», daļa arī kafejnīcās, kinoteātros, naktsklubos un spēļu zālēs. Daļa par savām izklaides vietām nosauca teātrus un koncertus. Astoņi procenti aptaujāto uzskata, ka Jelgavā nav vietu, kur izklaidēties. Ir jaunieši, kas neapmeklē nekādus pasākumus.
Jelgavas Kultūras centra direktors Mintauts Buškevics atgādināja, ka pilsētas kultūras nama un kultūras nama «Rota» pulciņos gaida arī skolu jaunatni. Interesanti mēdz būt arī LLU Studentu kluba rīkotie pasākumi.
Lielākā problēma ir 7. līdz 9. klašu skolēniem – viņiem izklaides vietu nav ne pilsētā, ne arī skolā, kur vairāk domā par vecāko klašu jauniešiem. Izņēmums ir vienīgi bērnu un jaunatnes centrs «Junda», kur arī šā vecuma bērni var atrast iespējas izklaidei un spēju attīstīšanai.
«Vecāki mani nesaprot»
5. vidusskolas audzēknis Andrejs Stepanovs analizēja bērnu un vecāku attiecību pētījumu. Valda uzskats, ka mūsdienās daudzi jaunieši meklē atbalstu savu vienaudžu sabiedrībā, jo domā, ka vecāki viņus nesaprot un nespēj sniegt palīdzību.
Aptauja liecina, ka situācija nav tik kritiska, – apmēram puse aptaujāto izrunājas ar vecākiem un stāsta viņiem par savām problēmām. Parasti labāks kontakts ar vecākiem veidojas meitenēm. Dažkārt jaunieši ar vecākiem runā tikai par nozīmīgākajām problēmām, pārējo stāsta draugiem, taču A.Stepanovs atzina, ka tas tomēr ir labāk, nekā nepārrunāt neko.
Pavisam maz ir aptaujāto, kuri raksta, ka vecākiem trūkst laika, lai viņus uzklausītu. Biežāk ir citādi – jauniešiem ir liela mācību slodze, un viņiem pašiem neatliek laika, lai parunātos ar vecākiem.
