Pēc vairāku lasītāju ierosinājuma «Ziņas» vērsās pie speciālistiem, lai jautātu par atkritumu izvešanas tarifu maiņu un noskaidrotu aktuālākos jautājumus atkritumu apsaimniekošanā mūsu pilsētā.
Pēc vairāku lasītāju ierosinājuma “Ziņas” vērsās pie speciālistiem, lai jautātu par atkritumu izvešanas tarifu maiņu un noskaidrotu aktuālākos jautājumus atkritumu apsaimniekošanā mūsu pilsētā.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ražošanas direktors Alvils Grīnfelds stāsta, ka atkarībā no konteineru tipa līdz šim pilsētā bija dažādi atkritumu izvešanas tarifi. Zemākā cena – Ls 3,51 – bija par lielo jeb 750 litru atkritumu konteinera satura izvešanu, otru pozīciju veidoja atkritumi, kas tiek uzkrāti daudzdzīvokļu namu stāvvados. Tā kā šie mājsaimniecības atlikumi jāsavāc divatā, cena par viena kubikmetra aizvešanu ir lielāka – Ls 4,71. Augstāko tarifu piemēro privātmāju īpašniekiem, kam par 1000 litru gružu izvešanu jāatvēl 7,02 lati. Pēc A.Grīnfelda sacītā, šāda cena veidojas tādēļ, ka atkritumu izvedējiem jāpiebrauc pie katras mājas, turklāt gruži savākti neliela tilpuma maisos vai konteineros.
“Ziņas” jau rakstīja, ka vienā no pozīcijām – privātmāju īpašniekiem – tarifs samazināts līdz Ls 4,75 bez pievienotās vērtības nodokļa. Speciālisti uzsver, ka turpmāk šāda maksa par kubikmetra atkritumu izvešanu tiks piemērota ikvienam jelgavniekam.
“Visvairāk “Jelgavas komunālajiem pakalpojumiem” pilsētā ir klientu, kas dzīvo savrupmājās, tāpēc arī lielai daļai jelgavnieku tarifu “izlīdzināšana” izdevumus par atkritumu izvešanu samazinājusi par vairāk nekā 30 procentiem,” tā ražošanas direktors.
Tarifu samazināšana paplašinās klientu loku
Kā stāsta A.Grīnfelds, sākotnēji no privātmāju teritorijām mēnesī izvesti tikai ap 250 kubikmetru atkritumu. Neatkarīgi no tā, ir vai nav pie māju ceļgaliem atstāti atkritumu maisi, mūsu šoferiem maršruts noteiktās dienās pa noteiktiem rajoniem obligāti jāizbrauc. Pagājušajā mēnesī izvests jau ap 500 kubikmetru atkritumu, tātad apjoms pat divkāršojies,” uzsver speciālists, piebilstot, ka “atkritumu ir tik, cik to ir, vienkārši, samazinot izvešanas cenu, tie savākti tiek legāli”.
Nedienas ar privātmāju īpašniekiem
Vairākus gadus “Jelgavas komunālajos pakalpojumos” strādā Valija Aizpure. “Ziņas” jau rakstīja, ka viņas pienākums ir apzināt cilvēkus, kas nemaksā par atkritumu izvešanu, doties pie viņiem un runāt, ka šāda pakalpojuma izmantošanas obligātu nepieciešamību nosaka Jelgavas Domes saistošie noteikumi. Jelgavā ir aptuveni 5000 privātmāju. Līgumi noslēgti ar 4300 īpašniekiem. “Jelgavas komunālie pakalpojumi” kā SIA nodibināta pagājušā gada novembrī. Tas nozīmē, ka līgumi ar klientiem bija jāpārslēdz, bet līdz šim vienošanās par dokumenta parakstīšanu panākta ar aptuveni 2560 māju īpašniekiem. No pārējām atkritumi izvesti nav. Kā teic A.Grīnfelds, kad pie “bezlīgumu” iedzīvotājiem, no kuriem kopš pagājušā gada atkritumi nav izvesti, ierodas Pašvaldības policijas darbinieks un jautā, vai ir līgums, viņi to uzrāda, bet reāli mājsaimniecības atlikumi izvesti netiek. Pēc pēdējiem datiem, bez līgumiem dzīvo un atkritumus nelegāli izved ap 700 privātmāju īpašnieku.
Sodīs par noteikumu neievērošanu
Atkritumu izvešanas apjomu no privātmāju sektora palielinājusi arī 50 litru tilpuma atkritumu maisu cenas samazināšana no 38 līdz 25 santīmiem. Tie ir maisi ar “Jelgavas komunālo pakalpojumu” logo, lai šoferi zinātu, ka par pakalpojumu ir samaksāts un maiss no ceļa gala jāsavāc. “Atnāk klients, kas līdz šim gadā izticis ar 10 atkritumu iepakojumiem, uzzina par jauno cenu un saka: “Dodiet man 20 maisu!”. Šādu gadījumu ir ļoti daudz, tāpēc rodas jautājums – kur jelgavnieki atkritumus lika līdz šim?”
A.Grīnfelds stāsta, ka iepriekš minētie iedzīvotāji veido to jelgavnieku kategoriju, kam turpmāk tiks pievērsta īpaša uzmanība. Izveidojusies sadarbība ar policiju, kas ies pie iedzīvotājiem un brīdinās par saistošo noteikumu neizpildi. Likumsargu kompetencē ir vai nu sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, vai piespriest naudas sodu līdz 50 latiem.
Mēdz dzīvot uz citu rēķina
Pārsvarā jelgavnieki, kam nav līgumsaistību par oficiālu atkritumu izvešanu, nevajadzīgās lietas un gružus jau pieraduši vest uz mežu. Pēc speciālistu teiktā, šis ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā atbrīvoties no atkritumiem. Piepilsētā, kur privātmāju tuvumā mežs, iemītas pat taciņas, pa kurām ikdienā atkritumi tiek aiznesti uz saaugušiem krūmājiem.
Par nedaudz labāku veidu A.Grīnfelds min atkritumu aizvešanu uz konteineru, tomēr ražošanas direktors uzsver: “Ceļmalās ir pietiekami daudz konteineru, kas paredzēti sētniekiem, ceļa un ceļmalu uzkopējiem. It kā vide piesārņota nav, tomēr atkritumi izmesti uz citu rēķina, tātad cits samaksājis par kāda gružiem.” Šāda situācija veidojas arī pie vairākiem daudzdzīvokļu namiem, kur vietu trūkuma dēļ konteineri izvietoti ielas malā, bet privātmāju īpašnieki un dažu mazo uzņēmumu vadītāji šajos konteineros samet savus atkritumus .
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” loģistikas vecākais speciālists Aleksejs Jankovskis, kas pats dzīvo daudzdzīvokļu mājā, stāsta, ka no rītiem ik pēc desmit minūtēm pie urnām piebrauc auto un izmet maisiņu ar gružiem. “Jā, pierakstu auto numuru un marku, tad ziņoju policijai, bet izrādās, ka iedzīvotāji nopirkuši dažus mūsu uzņēmuma maisus, līgums ir noslēgts un nevar pierādīt, ka viņš mēslus būtu izmetis.”
Atkritumu daudzums nav izmērāms
Kā uzsver speciālisti, izvedamais atkritumu daudzums no privātmāju īpašniekiem nav izmērāms. Lai gan gadā no visas pilsētas izved ap 100 tūkstošiem kubikmetru atkritumu, šajā jomā nav skaitītāju, kā, piemēram, elektrības vai gāzes patērētājiem. “Jelgavas komunālie pakalpojumi” darbiniekiem jāpaļaujas uz iedzīvotāju godaprātu.
Ja nemaksātāji savus atkritumus samet konteineros, kuru tilpums jau ieplānots noteiktam iedzīvotāju skaitam, vairumā gadījumu tvertnes ir pārpildītas un atkritumus nav kur mest tiem, kas par pakalpojumu maksā. Lielākajā daļā gadījumu atkritumu izvedējs ap konteineriem gružus gan mēdz savākt.
Pēdējā laikā aizvien izskausti tiekot arī gadījumi, kad atkritumu izvedējs par neoficiālu samaksu no privātmāju īpašniekiem izved viņu atkritumus.
Arvien biežāki ir gadījumi, kad ļaunprātīgi tiek dedzināts konteineru un daudzdzīvokļu namu atkritumu stāvvadu saturs. Šādos gadījumos liesmas nodzēš vai nu sētnieks, vai ugunsdzēsēji, taču šā gada laikā bijuši jau vairāki gadījumi, kad gruzdošu atkritumu dēļ aizdegas kravas automašīna. A.Jankovskis stāsta, ka “nācies pat turpat uz vietas izkraut kravas saturu, lai nepieļautu automašīnas aizdegšanos”. Viens šāds gadījums bijis Kārniņos pie karjera, arī Zirgu ielā pie 36. nama, bet pārējās reizēs vai nu ātri atkritumus aizved uz izgāztuvi, vai palūdz, lai kravā degošos gružus nodzēš ugunsdzēsēji.
