Kartavkalns, Iršu taka, Zaķu pļava un citas vietas pēdējos gados ieguvušas sakoptas vides statusu un pulcina dabas draugus, kurus varētu iedalīt vairākās grupās.
Kartavkalns, Iršu taka, Zaķu pļava un citas vietas pēdējos gados ieguvušas sakoptas vides statusu un pulcina dabas draugus, kurus varētu iedalīt vairākās grupās. Lielākā no tām dabu mīl tāpēc, ka ir daudz vietu, kur atpūsties, paēst un izmest mēslus. Ir arī dabas mīļi, kas dabu apjūsmo, veroties pa mašīnas logu. Nākamā grupa ir tā, kas tiešām prot priecāties par skaistumu un neatstāt aiz sevis riebīgas pēdas. Pēdējā ir vismazākā – tie, kas par dabu rūpējas un pamazām cenšas ieviest korekcijas pirmās grupas domāšanā.
SIA “Zemgales meži” vides speciāliste Sandra Galiņa ap sevi pulcina ceturto grupu, šajā gadījumā augstākās klases dabas mīlētājus, kas aktīvi darbojas vides sakopšanā Jelgavā, Dobelē un citur Zemgalē.
Viens izgāž, cits savāc
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” savos stratēģiskajos uzdevumos 1,5 procentus uzņēmuma peļņas paredzējusi ieguldīt sabiedrībai nozīmīgu, kā arī atpūtas, kultūras un vides objektu saglabāšanā un attīstīšanā. 2005. gadā sabiedrībai nozīmīgu vietu sakopšanā “Zemgales mežsaimniecība” tērēs aptuveni 10 000 latu, pārējie 35 tūkstoši tiks izlietoti atkritumu izvākšanai no mežiem.
“Gribētu pieradināt ekskursantus, lai katrs paņem līdzi maisiņu atkritumiem. Citādi ir tā – viens izgāž, cits savāc. Šo naudu, ko tērējam atkritumu vākšanai, varētu izlietot tiltiņos, soliņos. Vēlētos neizvietot atkritumu tvertnes, bet, ja tās likt, tad nelielas, glītas atgādinājumam, ka dzīvojam sakoptā vidē.” Sandra stāsta – kādā parkā rietumos vērojusi sakoptu taku ar atkritumu tvertni – glītu, bet pārsteidzošu, jo aiznaglotu. Uz tilpnes bijis uzraksts: “Atkritumus nesiet sev līdzi.”
Katrā sakoptajā atpūtas vietā ir cilvēks, kas atbild par šīs teritorijas tīrību un kārtību, tas nozīmē – aptuveni divas reizes nedēļā savāc atkritumus, iztīra tualeti, nopļauj zāli.
Ar vairākām vietām Sandra pamatoti lepojas. Viena no tām ir Zaķu pļava Vilcē, kur gandrīz vienmēr brīvdienās sabrauc atpūtnieki. Telšu, ugunskuru vietas, Vilces pilskalns – tas ir par brīvu, vienīgi, ja pulcējas vairāk nekā 50 cilvēku, ir nepieciešama atļauja. Lai šo vietu izbaudītu, vajadzētu pieteikties pie Zemgales mežsaimniecības 11. iecirkņa vadītāja Edmunda Lindes.
Veiksmīga sadarbība
SIA “Zemgales meži” ir atvērti sadarbībai. Labas partnerattiecības izveidojušās ar Glūdas, Jaunpils pagastu, Pūres pamatskolu, Bēnes vidusskolu un sabiedrisko organizāciju “IMKA Jelgava”. Jaunpils pagastā labiekārtots Kartavkalns, kas ir iecienīts tūristu objekts. Bēnē skolēni strādā, lai sakoptu un labiekārtotu Iršu parku (nejaukt ar Iršu taku Tērvetē). Lai gan vasara ir brīvlaiks gan skolotājiem, gan skolēniem, 13. jūlijā Bēnē notika apspriede, kurā piedalījās visas vides sakopšanā ieinteresētās puses, tostarp arī LLU asociētā profesore ainavu arhitektūrā Māra Urtāne. Lielākais krāšņums šajā vietā ir majestātisku lapegļu audze – liels retums Latvijā. Speciālisti atzinuši skolēnu veikumu par teicamu un, novērtējot darba apjomu, nolēma slēgt sadarbības līgumu, jo “Latvijas valsts meži” ir ar mieru finansiāli atbalstīt šo projektu. Tā vides sakopšanā iesaistīsies skola, pagasts, akciju sabiedrība, vides un citi speciālisti.
Arī Jelgavas apkārtnē notiek aktivitāte. “Ziņas” jau rakstīja par sabiedriskās organizācijas “IMKA Jelgava” sadarbību ar “Zemgales mežiem”, lai Būriņu apkaimē izveidotu veselības taku. S.Galiņa pastāstīja, ka ir domāts arī par īpašu logo un citām pazīšanās zīmītēm viņu atpūtas vietās. Citādi ir, ja projektā iesaistījušies arī skolēni un citi interesenti. Tad atļauj vairāk radošuma. Būriņu meža takas skaistas padarīs mazi tiltiņi pār ūdenstilpēm, funkcionāli soliņi un citi iepriecinoši sīkumi. Šajā projektā iesaistījušās arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotājas Dzintra Beitāne un Ināra Rūce.
“Zemgales meži” rūpējas arī par Ložmetējkalna cīņu takām un skatu torni, kas tiks atklāts šoruden, bet Jaunpils projektā iesaistījušies arī Hamburgas 8. arodskolas skolēni.
Bija katastrofāla vieta
“Citādāk mēs uz dabas piedrazotājiem nevaram iedarboties – vien ar personisku piemēru, labiem darbiem un domām, bet tas nāks ar laiku. Pūrē atpūtas vietu nosvilināja, Būriņu mežā ir savesti jauni atkritumi, bet pirms laika talkā Aizupes skolas bērni sakopa kādu teritoriju, uzlika zīmi, ka viņi tur ir tīrījuši, taču tas viss tika izpostīts,” stāsta Sandra.
Jelgavas rajonā jaunākā atpūtas vieta ir Dobeles šosejas malā pie pagrieziena uz Viesturiem. Stāsta S.Galiņa: “Tā bija katastrofāla vieta, kur izmeta pat vecas gultas un ledusskapjus. Glūdas pagasta Padome pasūtīja atkritumu tvertni, taču bezmaksas konteiners ceļa malā nebija risinājums, katrs meta ārā, ko vien varēja, tas pildījās ļoti ātri, tvertnes saturs tika revidēts, atkritumi sastiepti mežā, kur ar to “nodarbojās” lapsas. Bramberģes atpūtas vieta vēl pilnībā nav labiekārtota. Mums izveidojusies lieliska sadarbība ar Glūdas pagasta Padomi, esam kopā strādājuši, lai šo vietu sakoptu. Izveidojām ainavisku cirti, lai būtu skrajāks, savedām zemi, izlīdzinājām bedres un uzstādījām atpūtas vietas zīmi. Tagad tur ir soliņi, galdiņi, ugunskura vieta, tuvākajās dienās būs arī tualete.”
Līdumnieku tikšanās
Ieradušās jaukajā Bramberģes atpūtas vietā, kur nesenā pagātnē valdīja mēslu kults, pie jaunā, vēl smaržīgā galda ieraudzījām kādu kungu ar dzeltenām brillēm uz acīm ieturam maltīti. “Mēs braucam uz Kalveni, Aizputi. Izvēlējāmies nebraukt pa lieliem ceļiem, tāpēc no Rīgas devāmies cauri Birzgalei, Vecumniekiem, Iecavai. Jelgavā maldījāmies, ceļus remontē, apbraucamo posmu norādes grūti saprotamas vai to vispār nav. Nolēmām neiet uz kafejnīcu, meklējām vietiņu. Nav tik viegli atrodama. Šeit vienīgi tualetes trūkst.” Klausos kungā un domāju – izskatās inteliģents un runā kā no grāmatas. Redz, cik veiksmīgi – vakar tikai galdi novietoti, bet šodien viens omulīgi sēž un ēd. Bet tad no meža iznāca sieviete. “Ak, šausmas! Es taču jūs nepazinu! Ja jau no meža ir iznākusi Māra Svīre, tad jums jābūt Vladimiram Kaijakam!” izsaucos kā detektīvs, pārsteigts, ka, neskatoties uz savu nelielo profesionalitāti, tomēr atklājis meklēto.
Uz jautājumu, vai šeit nepieciešamas atkritumu tvertnes, M.Svīre atbildēja apstiprinoši, gan ar piebildi – ja var kaudzēm ēdamo atvest, tad var atrast arī vietu pārpalikušo papīru un turziņu aizvešanai.
Tad mēs ar Sandru pie jaunā galda kopīgi ar V.Kaijaku un M.Svīri notiesājām gabalu no viņu līdzpaņemtā arbūza, mājām ardievas jaukajiem viesiem, kas priecājās par sakopto, vēl nesenajā pagātnē piedrazoto vietu.
Ja jūs gribat mazliet mistikas, tad tiešām – šī tikšanās ir balva visiem tiem labas gribas cilvēkiem, kas kopj savu zemi. Tiem, kam pietiek gribasspēka būt par Latvijas vides līdumniekiem.
