Vairāk nekā 25 gadus Eduards Kapša palīdzējis iemūžināt daudzu jelgavnieku jaukākos dzīves brīžus.
Vairāk nekā 25 gadus Eduards Kapša palīdzējis iemūžināt daudzu jelgavnieku jaukākos dzīves brīžus
Ja kādam Jelgavā nepieciešams izgatavot fotogrāfijas, iemūžināt sevi svarīgam dokumentam vai atmiņām par jauku dzīves notikumu, nereti sarunās izskan, ka to var izdarīt “pie Edžus”. Grūti pateikt, vai šo “iesauku” fotosalons “Jelgavas foto” ieguvis tā īpašnieka Eduarda Kapšas dēļ vai arī tāpēc, ka atrodas Sudrabu Edžus ielā, taču gadu gaitā šis apzīmējums kļuvis par sava veida kvalitātes zīmogu un garantijas apliecinājumu.
Šķiet, lielāko piepildījumu dzīvē sniedz spēja apvienot aizraušanos ar darbu, bet, ja no tā vēl izveidojas bizness, ar kuru iespējams uzturēt ģimeni, to droši var saukt par veiksmes stāstu.
Pērnā gada nogalē, apaļā dzīves jubilejā atskatoties uz to laiku, kas aizvadīts vienā no reālistiskākajām mākslas nozarēm – fotogrāfijā, E.Kapša atzina: “Es sevi par veiksminieku neuzskatu. Par tādu var dēvēt to, kuram nauda uzkrīt uz galvas no skaidrām debesīm. Man aiz visa stāv grūts darbs.”
No pirmās pases līdz saimniekam
Eduards darbošanos fotosalonā neuzskata par tipisku uzņēmējdarbību, tā drīzāk ir amatniecība, ne velti daudzi fotogrāfus saucot par “baigiem māksliniekiem”. Tajā pašā laikā jau vairāk nekā 15 gadu viņš centies panākt ne vien klientu apmierinātību ar pakalpojumiem, bet arī sekot līdzi jaunākajām tendencēm foto jomā, kaut vai, piemēram, pirmajam Jelgavā iegādājoties augstas klases fotogrāfiju kopēšanas iekārtu.
“Jelgavas foto”, kura vēsture mērāma jau daudzos gadu desmitos, bija lemts kļūt par tolaik vēl galīgi “zaļā” Eduarda likteni. Pēc armijas nobildējies tur savai pirmajai pasei, vēlāk viņš taciņu uz fotosalonu mina arvien biežāk, un mirkļu iemūžināšana no aizraušanās kļuva par profesiju, līdz jau vairāk nekā 15 gadu pagājuši kā saimniekam.
“Kad pirmo reizi ienācu šajā salonā kā apakšīrnieks, tur fotogrāfijas gatavoja ar rokām. Sāku izmantot jaunu tehniku un ārzemju fotopapīru, tādēļ gatavie produkti kļuva kvalitatīvāki, kas arī piesaistīja klientus,” atminas fotomeistars.
Nauda no gaisa nenāk
Tieši kā amatniecības nozare fotosalons eksistē arī tagad. Kādu brīdi licies – nu tik būs, nu tik bizness nesīs lielo “kāpostu” –, ar laiku patētisms patiesās situācijas un arī konkurences dēļ noplacis.
“Sākumā domāju: o, varētu vēl kādus desmit veikalus atvērt, bet realitāte ātri vien novilka pie zemes. Tirgus ir tāds, kā ir, nevis bezizmēra. Iespējams, nākotnē, mainoties pakalpojumu cenām, kaut kas arī varētu virzīties augšup, un vienīgais, kas pilnvērtīgi spēj nodrošināt izdzīvošanu, ir iet līdzi laikam.”
Tiesa, E.Kapša atzīst, ka ne tikai objektīvi apstākļi ietekmē attīstību. Bieži vien, piemēram, kāzinieki meklē gados jaunus fotogrāfus, tajā pašā laikā bilžu meistariem ar ilggadēju pieredzi, kas noteikti spētu piedāvāt kvalitatīvus uzņēmumus, darba ne vienmēr ir pārpārēm.
“Man nepatīk dažu klientu attieksme – viņi nāk fotografēties dokumentiem, tad uz vietas izdomā vēl arī kopā ar vīru vai sievu nofotografēties, un vēlāk brīnās par rezultātu. Manuprāt, cilvēkiem vajadzētu sagatavoties, zināt, ko viņi grib, galu galā pozitīvi palūkoties uz dzīvi, jo vienaldzīga attieksme būs redzama arī fotogrāfijā, un tad, protams, viņi ar rezultātu būs neapmierināti, bet vainīgs kas?”
“Mājas produkti” izmirs
Līdzīgi kā tolaik, kad cilvēki paši mēģināja izgatavot fotogrāfijas, piemēram, ar “Polaroid” fotokamerām, no kurām uzreiz nāca laukā gatavas bildes, arī pašlaik daudzi cenšas iemūžinātos mirkļus uz papīra izlikt mājas apstākļos, izmantojot speciālu printeri. Taču E.Kapša šim modes kliedzienam ilgu nākotni neprognozē, jo izmaksas tik un tā ir augstākas, nekā izmantojot fotosalona pakalpojumus, turklāt kvalitātes ziņā “mājas produktam” ir grūti sacensties ar profesionālām iekārtām.
“Fotoprinteris noder, lai aplūkotu, vai attēlā kompozīcija, krāsu sadalījums un detalizācija ir kārtībā, jo nereti dabā viss izskatās citādi nekā uz bildes. Salonā tiek nodrošināta arī fotogrāfiju apstrāde, kas ir ļoti būtiski,” piebilst Eduards.
Nedrīkst aizmirst par veselību
Eduards ar draudzīgu smaidu nolūkojas tajos, kas eiforijā par savu biznesu katru klientu uzskata par uzvaru un gatavi rauties vaiga sviedros. Viņš atminas, ka bijuši gadījumi, kad cilvēki, lai sāktu biznesu, ieķīlāja un pat pārdeva mājas, kuras vēlāk mēģināja dabūt atpakaļ ar smagu darbu.
“Jā, es arī tā esmu strādājis, katru nagliņu sienā iedzinu pats savām rokām, bet, kad kādu dienu pie salona sagriezās galva un es nokritu… Tad vēl viens kritiens. Aizgāju pie ārsta. Diagnoze vienkārša – pārstrādāšanās ar visām no tā izrietošajām sekām. Sešus gadus nebiju bijis atvaļinājumā, un tagad vairs tā ar veselību nejokoju, jo nauda nav sabeigtas veselības vērta. Gluži tāpat kā nav vērts notirgot māju, un pēc daudzu gadu darba mēģināt mītni atkal iegādāties. Labi, varbūt nedaudz labāku, bet ne ar tik būtisku atšķirību, lai tā būtu izlietotā laika un veselības vērta,” piebilst uzņēmējs, kurš ar fotografēšanu “saslimdinājis” arī savu ģimeni, iespējams, viens dēls ies tēva pēdās.
***
Eduards Kapša
Dzimis 1957. gada 6. novembrī
Fotografē kopš bērnības, bet profesionāli – apmēram 25 gadus.
Ģimenē sieva, divi dēli un meita
Hobijs: ceļošana
Firmā strādā septiņi darbinieki
Par galveno dzīvē uzskata nenomirt badā
***
Ko par Eduardu saka cilvēki, kas viņu pazīst:
Gunārs Timermanis, fotosalona īpašnieks un fotogrāfs:
Ar Edžu sadarbojos jau vairāk nekā desmit gadu, un ne viens vien jautājis – kā tā, jo būtībā taču esam konkurenti. Tomēr viens visu neizdarīsi, un viņš ir cilvēks, kuram var uzticēties. Edžus ir savā vietā un darbu paveic labi. Mēs katrs ar kaut ko izceļamies, un tikai tā spējam piesaistīt klientus.
Aina Rokjāne, Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja:
Par Eduardu jāsaka tie labākie vārdi. Saprātīgi kārto biznesu, ir uzticams un labestīgs cilvēks. Man ļoti spilgtā atmiņā ir palikušas divas viņa fotogrāfiju izstādes – par Ķīnu un Franciju. Droši varu teikt, viņš ir ārkārtīgi talantīgs, ja joprojām redzētie attēli man stāv acu priekšā.
