Jau trešo gadu Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā norit telpu remontēšanas un siltināšanas darbi. Pašreiz tie ir tuvu noslēgumam, un turpmāk stacijas darbinieki pauzes starp izsaukumiem varēs pavadīt komfortablākos apstākļos.
Jau trešo gadu Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijā norit telpu remontēšanas un siltināšanas darbi. Pašreiz tie ir tuvu noslēgumam, un turpmāk stacijas darbinieki pauzes starp izsaukumiem varēs pavadīt komfortablākos apstākļos.
Viens no katram cilvēkam savu reizi tik nepieciešamajiem dienestiem, tautā saukts par “ātro palīdzību”, cenšas darbiniekiem nodrošināt spriedzei un saspringtajam režīmam atbilstošu komforta līmeni. SIA “Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija” direktors Roberts Beitāns pastāstīja, ka trešo gadu, pateicoties pašvaldības budžeta finansējumam (ap 40 tūkstoši latu gadā), telpās Svētes ielā 37 pakāpeniski norit remonts. Sākts ar nulles cikla darbiem, kā arī logu un durvju nomaiņu. Sakārtota apkures sistēma un veikts visu telpu kosmētiskais remonts.
Šogad, tāpat kā iepriekš, saskaņā ar cenu aptaujas rezultātiem darbus veic SIA “Avecelt serviss”. Nomainīts ēkas jumts, un patlaban turpinās fasādes siltināšana. Pagaidām pretenziju pret remonta veicējiem nav bijis, un tiek plānots, ka firma darbus pabeigs līgumā paredzētajā termiņā – līdz 1. augustam. Kā īpaši nozīmīgu pasākumu mediķu darba ritma nodrošināšanā R.Beitāns min garāžas vārtu remontu, jo septiņām paaugstinātā jumta ātrās palīdzības automašīnām, kas tagad ir palīdzības stacijas rīcībā, līdzšinējais iekārtojums bija neatbilstošs. “Ziņas” pārliecinājās, ka labiekārtotas arī personāla atpūtas telpas un virtuve, un tagad neatliekamās medicīniskās palīdzības 100 darbiniekiem iespējams pauzes starp izsaukumiem (kuru skaits diennaktī vasaras mēnešos ir vidēji ap 50, bet ziemā tuvojas 70) pavadīt komfortablāk. Stacijas direktors secina, ka izsaukumu skaitam pēdējā laikā ir tendence palielināties, iespējams, tāpēc, ka tā dēvētie sekundārie slimnieki, kas medicīnisko palīdzību varētu saņemt arī ambulatori, bieži vien labāk izvēlas samaksāt 5 latus “ātrajiem”, nekā meklēt palīdzību pie ģimenes ārsta. Primārajiem slimniekiem (neatliekamie gadījumi), kā uzsver R.Beitāns, palīdzība joprojām tiek nodrošināta bez maksas.
