Mēdz teikt, ka politika ir spogulis, kurā atspīd sabiedrība. Laikam pareizāk būtu – tajā valdošās morāles principi.
Mēdz teikt, ka politika ir spogulis, kurā atspīd sabiedrība. Laikam pareizāk būtu – tajā valdošās morāles principi. Galu galā neba no Marsa (lai arī vienam otram tādus brīnumus piedēvē) mūsu politiķi ir atlidojuši. Tepat mums līdzās auguši un skolojošies. Mūsu atbalstu vēlēšanās guvuši. Tāpēc sacītajam, ka nevainosim spoguli, ja ģīmis pašam šķībāks gadījies, ir simtprocentīga taisnība. Arī runājot par mūsu partijām, var attiecināt tieši tos pašus argumentus.
Kas ir cilvēki, kuri veido konkrētas partijas biedru kopumu? Netālā pagātnē mums pat konstitūcijā bija noteikta tikai viena “pareizā un vadošā” partija, kurā daudzi iestājās, domājot par nopietnu karjeras izaugsmi, meklējot tālākās savas attīstības iespējas. Vienkārši tā bija daudzos gadu desmitos izveidojusies sistēma, kuru turklāt neviens pat netaisījās apstrīdēt. Kad deviņdesmito gadu sākumā Austrumeiropa atguvās no komunisma ideoloģijas, nacionālās atdzimšanas jūsmu ātri vien sev pakļāva daudzu desmitu gadu sistēmas rutīna – esi partijā, tātad mūsējais. Protams, mūsējiem nedrīkst ļaut pazust. Pat vēl vairāk, vecā padomiskā sistēma ir modificēta tiktāl, ka amati un to sniegtās nemateriālās un materiālās iespējas tiek izmantotas, lai izveidotu vadāmu, šķietami daudzpartejisku un demokrātisku politisko sistēmu.
Iepriekš minēto vislabāk laikam var raksturot kādas lielas Latvijas bankas vietējās Jelgavas nodaļas filiāles vadītāja nomaiņa. Starp citu, pati banka līdz šim visiem tai pieejamiem līdzekļiem norobežojusies no ietekmes un saistības ar valsts iekšpolitiku un atsevišķām partijām. Kā gan lai citādi izskaidro kaut vai to, ka pēc atrašanās premjerministra amatā šīs pašas bankas vadībā augstu amatu ieņēma kādas tolaik valsts politikā vadošu lomu spēlējošas partijas pārstāvis? Bija vēl interesantas “sīkāku” kadru maiņas. (Jāpiebilst, “siltās”, labi apmaksātās vietas dažādās valsts un privātajās struktūrās atraduši praktiski visu valdošo koalīciju “izbijušie” biedri.) Nu šajās dienās bankas Jelgavas nodaļas vadītāja amatu ieņēmis bijušais ekonomikas ministrs. Iepriekšējais ilggadējais nodaļas vadītājs kautrīgi atbīdīts otrajā plānā. Jājautā – vai šādi amati ir paredzēti visiem “bijušajiem”?
Godīgi sakot, nekas dīvains nebūtu, ja pieņemam, ka bankas izvēlas piedāvāt darbu augsti kvalificētiem kadriem. Par bijušo ministru kompetences ziņā acīmredzot nav ko piesieties un apšaubīt viņa tiesības ieņemt šo amatu. Ja vien… ja vien nemulsinātu kāda sakritība – bijušā ministra un jaunā bankas nodaļas vadītāja pārstāvētajai partijai šīs nedēļas nogalē paredzēts kongress, kurā nopietni var izšķirties partijas vadības liktenis. Situāciju pikantu vērš tas, ka līdz šim vietējā nodaļa aktīvi atbalstījusi partijā valdošās gaisotnes un tikumu kardinālas izmaiņas. Pat vēl vairāk, Jelgavas nodaļa atbalstījusi, iespējams, nākamo, kādam nevēlamu varas maiņu partijā. Cik dzirdēts, līdz ar jaunā augstā amata iegūšanu vienam no vietējās partijas nodaļas līderiem pēkšņi noplakusi arī daudzu tās biedru vēlme veikt nopietnas izmaiņas partijas vadībā. Tā teikt, komentāri lieki.
Līdz ar to atsevišķu biznesa struktūru un arī politiķu runas, ka ekonomiskajiem grupējumiem mūsu valstī nav pilnīgi nekādas ietekmes uz politisko dienaskārtību, ir, maigi sakot, nepatiesība. Tajā pašā laikā jācer, ka visi iepriekš minētie fakti un personas, kurās kāds vēlas saskatīt līdzības, ir tikai autora izdomājums un ar īstenību tos saista vien atsevišķas sakritības. Atliek vien sagaidīt sestdienu, kad paredzēts apvienības TB/LNNK kongress.
