Jelgavas Gaļas kombināts sācis produkcijas eksportu uz Krieviju un plāno paplašināt eksportējamo izstrādājumu ražošanas apjomus. Savukārt nopietnākās problēmas uzņēmumam sagādā darbinieku trūkums.
Jelgavas Gaļas kombināts sācis produkcijas eksportu uz Krieviju un plāno paplašināt eksportējamo izstrādājumu ražošanas apjomus. Savukārt nopietnākās problēmas uzņēmumam sagādā darbinieku trūkums.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Aigars Lūsis stāsta, ka produkcijas eksporta aktivitātes uz Krieviju sāktas pagājušā gada pēdējā ceturksnī. Pagaidām apjomi nav lieli, tomēr piegādes ir regulāras, tām ir tendence augt.
Formalitāšu kārtošana “izkosta”
“Ceļš, kamēr nonācām līdz sadarbībai, bija diezgan tāls un smags – jāpielāgojas klienta vajadzībām, tās jāsaskaņo ar iespējām. Jārēķinās arī ar daudzajām formalitātēm, lai preci varētu eksportēt – sadarbība ar VID Muitas pārvaldi, Pārtikas veterināro dienestu, uzņēmumā jānodrošina precīzs preces marķējums, jābūt pārējai dokumentācijai. Nu pirmās grūtības “izkostas”, zinām, kādi kurā vietā dokumenti nepieciešami, uzkrāta neliela pieredze, un ar katru sūtījumu visu nokārtot kļūst vieglāk,” stāsta A.Lūsis.
Šogad viens no Gaļas kombināta mērķiem ir noturēt eksporta apjoma palielinājumu un attīstīt sadarbību ar Krieviju. Galvenais eksporta produkts ir auksti kūpinātās desas. Tāpēc šo izstrādājumu ražošanu plānots paplašināt, iespējams, pat dubultot. “Lai cik tas būtu paradoksāli, tomēr Krievijā atceras, ka Jelgavskij mjaso kombinat – eto horošo*. Kad sākām sadarboties, Maskavas vairumtirdzniecības uzņēmumā, kam ir sava loģistika un kas produkciju izplata lielveikalu tīkliem, atcerējās vairākus kādreizējos Jelgavas uzņēmuma izstrādājumu veidus.” Sadarbības partneri Krievijā atrasti pašu spēkiem.
Sadarbība izveidojas ar nelielu daļu
Krievija nav vienīgā Gaļas kombināta partnervalsts. Sadarbība notiek ar Zviedriju un Somiju. Tā kā Skandināvijā darbaspēka izmaksas ir lielas, turienes ražotāji par izdevīgāku atzinuši produkciju pēc savas receptūras ražot Latvijā. Lai izgatavotu atsevišķus specifiskākus izstrādājumus, uz šejieni tiek piegādātas arī garšvielas, kas pie mums nav pieejamas. Šī produkcija tiek izgatavota ar attiecīgā sadarbības partnera preču zīmi. Tajā nelieliem burtiņiem minēts, ka produkcija pēc pasūtījuma ražota Latvijā.
A.Lūsis atzīst, ka interese par sadarbību bijusi no daudziem partneriem dažādās valstīs, tomēr ne vienmēr tā īstenota. Vai katru nedēļu uzņēmumu apmeklē interesenti, kas vārdos ir daudzsološi, tomēr līdz darījumam nenonāk. Padomes priekšsēdētājs lēš, ka apmēram 85 procenti potenciālo sadarbības partneru apmeklējumu ir “pa tukšo”. Ar pārējiem lietas pavirzās tālāk, bet arī pēc tam daudzi “pagaist”. Tikai ar četriem pieciem procentiem interesentu izveidojas sadarbība.
Lielākās galvassāpes – darbaspēks
Lielākās galvassāpes sagādā darbinieku trūkums. “Darbaspēks, darbaspēks un vēlreiz darbaspēks – tā pašlaik Latvijā ir galvenā problēma. Mums ir grūti cīnīties ar uzņēmumiem, kas maksā “aplokšņu” algu, viņiem strādājošo motivācija ir cita,” atzīst A.Lūsis. Daļa, par ko netiek samaksāti nodokļi, ļauj palielināt strādājošo atalgojumu uz “aplokšņu” algu rēķina. Jelgavas Gaļas kombinātā vidējā darba samaksa pietuvojusies 400 latiem. Uzņēmums pārliecinājies, ka galvenais strādājošo motivācijas faktors – cik lielu algu viņš mēnesī saņem “uz rokas”. Papildu bonusus – apdrošināšanu, iesaistīšanos pensiju fondā u.tml. – darbinieki nevērtē kā būtiskus.
Cīņa ar “aplokšņu” algām notiek, bet ne tik ātri, cik gribētos. Palēnām samazinās gan to apmērs, gan uzņēmumu skaits, kas ar tām nodarbojas. Tas ir labi, un tomēr… Ikdienā nācies pārliecināties, ka radniecīgos uzņēmumos ar apmēram vienādu strādājošo skaitu un apgrozījuma apjomu, algu līmenis ievērojami atpaliek no produkcijas pārdošanas izmaksām. Tas nav loģiski. Ir arī līdzīga apjoma uzņēmumi, kur darba samaksa gadā daudz neatšķiras no cita uzņēmuma atalgojuma apmēra ceturksnī. Uzreiz ir skaidrs, ka šādas atšķirības nav loģiskas, taču izmaiņas par labu godīgai nodokļu maksāšanai jāgaida gadiem.
Pārtikas pārstrādes uzņēmumos pagājušajā rudenī veiktā aptauja par darbinieku problēmu liecināja, ka uzņēmumi ir gatavi pazemināt strādājošo kvalifikācijas prasību latiņu, tomēr piesardzīgi raugās uz iespēju kāpināt atalgojumu un vēlētos uz tā rēķina ietaupīt. A.Lūsis atzīst, ka tā ir viena no darba devēju stratēģijām. Jelgavas Gaļas kombinātā galvenokārt orientējoties uz darbiniekiem, kas vēlas vairāk paveikt un nopelnīt. “Ir divas cilvēku grupas – vieni, kas grib vairāk nopelnīt, un otri, kam pietiek ar to, kas ir. Otrā, rutinētā, grupa ir tā smagākā. Ieinteresētie gatavi uzņemties vairāk pienākumu un par padarīto arī attiecīgi saņem. Ar tādiem cilvēkiem ir vieglāk strādāt.”
Cena vairs nav noteicošais faktors
Ikvienam ražotājam svarīga ir sadarbība ar lielveikaliem. Konkurence ir ievērojama, būtiska nozīme produkcijas kvalitātei un preču atpazīstamībai. Ekonomikas ministrija gan apņēmusies vērtēt tirdzniecības tīklu rīcību, tomēr tirgotāju ietekme ir liela un viņi diktē savus nosacījumus. Ražotājiem situāciju varētu uzlabot gan valdības nostājas maiņa, gan arī viņi paši, ievērojot vienotu stratēģiju. Tomēr vienotības starp uzņēmumiem nav. Katrs velk “deķīti” uz savu pusi, un nākas piekāpties lielveikalu noteikumiem.
Gaļas pārstrādātāji ievērojuši izmaiņas iepirkšanās tendencēs. “Pašlaik vairs nav tik aktuāli produkciju vērtēt pēc cenas, ka cilvēks, ieejot veikalā, skatās nevis uz produktu, bet uz to, cik tas maksā. Patērētāji sāk atcerēties izstrādājumus, kas šķiet pievilcīgi garšas ziņā. Viņi iegaumē produktus, kas iepatikušies, ražotāja nosaukumu. Ja iegaršojies viens izstrādājums, spriež, ka arī citi tādi būs. Cena vairs nav noteicošā. Tā ir pozitīva tendence,” stāsta A.Lūsis, piebilstot, ka cilvēki ir dažādi. Lētie veikali, protams, vienmēr orientēsies uz cenu.
* Jelgavas Gaļas kombināts – tas ir labi (no krievu val.).
