Ministru kabinets pieņēmis grozījumus noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības radītā piesārņojuma ar nitrātiem, kas lielākoties atvieglos līdzšinējās prasības šajā jomā.
Ministru kabinets pieņēmis grozījumus noteikumos par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības radītā piesārņojuma ar nitrātiem, kas lielākoties atvieglos līdzšinējās prasības šajā jomā.
Noteikumu projekts precizē prasību par mēslojuma izkliedi nogāzēs, kas samazinās barības elementu noplūdi un ūdenstilpju piesārņojumu. Mainīta arī prasība, lai jumta būvniecība kūtsmēslu krātuvei netiktu uztverta kā obligāta norma. Noteikumos veikti grozījumi, samazinot pieļaujamo attālumu līdz 50 metriem no ūdensobjektiem kūtsmēslu kaudzes novietošanai. Nereti lauka platības un izvietojuma dēļ nevar izpildīt pašreizējo prasību par kūtsmēslu kaudzes novietošanu ne tuvāk par 100 metriem no ūdensobjekta, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonas.
Ņemot vērā Zemgales līdzenuma klimatu, īpaši jutīgajās teritorijās pakaišu kūtsmēslu, šķidro mēslu un vircas izkliede būs aizliegta no
15. decembra līdz 1. martam. Iepriekš bija paredzēts, ka minētās darbības Zemgalē aizliegtas no 15. novembra līdz 1. martam.
Kultūraugu maiņas plāns turpmāk būs jāsagatavo saimniecībās, kurās mēslošanas līdzekļus lieto 20 hektāru un lielākā platībā. Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka tāds maiņas plāns nepieciešams saimniecībās, kur šos līdzekļus lieto desmit hektāru un lielākās platībās.
Noteikumos iestrādāts arī nosacījums, kas pieļauj pārsniegt maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas kultūraugiem, ja saimniecībā tiek veikts barības elementu aprites bilances aprēķins.
Papildus minētajiem būtiskajiem veikti vairāki redakcionāli grozījumi.
Valdība gandrīz pirms diviem gadiem apstiprināja ZM izstrādāto rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Programmas mērķis ir samazināt un novērst tālāku ūdens un augsnes piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskās darbības.
Saskaņā ar direktīvu ES dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai ierobežotu visu veidu slāpekli saturoša mēslojuma izmantošanu un sakārtotu organisko mēslu uzglabāšanu. Tādēļ arī izstrādāta rīcības programma un noteiktas īpaši jutīgās teritorijas, no kurām notece nonāk ūdeņos, kas ir jutīgi pret piesārņojumu ar slāpekļa savienojumiem.
Tādas teritorijas noteiktas Jelgavas, Dobeles, Bauskas un Rīgas rajonā.
