Apmēram pussimts jauniešu ar lāpu gājienu pa pilsētas ielām un informatīviem pasākumiem Raiņa parkā un Hercoga Jēkaba laukumā sestdien Jelgavā atzīmēja AIDS dienu.
Apmēram pussimts jauniešu ar lāpu gājienu pa pilsētas ielām un informatīviem pasākumiem Raiņa parkā un Hercoga Jēkaba laukumā sestdien Jelgavā atzīmēja AIDS dienu. Viņu aizdegtās sveces pieminēja tos vairāk nekā 23 miljonus cilvēkus, kuru dzīvību pāragri pārtraukusi šī par 20. gadsimta mēri dēvētā neārstējamā slimība.
“Ja par to neaizdomāsimies tagad, vēlāk var būt par vēlu,” atzina vairāki pasākumu organizatori no Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas jauniešu nodaļas. Viņu vadītājs Mārtiņš Meikulovs gan esot cerējis, ka dalībnieku būšot krietni vairāk, taču, iespējams, par AIDS dienu bijis pārāk maz informācijas, it sevišķi centrālajos plašsaziņas līdzekļos. “Nācies dzirdēt jauniešu apgalvojumus – ar mani tas nenotiks, tādēļ es par to neinteresēšos. Taču šī slimība var skart ikvienu. Tomēr prieks, ka ieradās vismaz tik daudz atbalstītāju,” piebilda Mārtiņš. Latvijas Sarkanā Krusta Jelgavas nodaļas izpilddirektore Inta Rulle savukārt uzteica organizācijas jauniešus, kas šogad visus pasākumus rīkojuši pašu spēkiem, tajā skaitā izplatījuši informāciju par AIDS dienu Jelgavas mācību iestādēs.
Pēc nelielas informācijas noklausīšanās par AIDS izplatību un inficēšanās draudiem ar HIV, kas izraisa AIDS, Raiņa parkā sanākušie saņēma informatīvos bukletus un prezervatīvus, kurus bija sarūpējusi Jelgavas pašvaldības Sociālo lietu pārvalde. Vēlāk policijas eskorta pavadībā jaunieši ar aizdegtām lāpām devās uz Hercoga Jēkaba laukumu, kur dziedāja dziesmas ģitāristu Mārtiņa Buša un Toma Muižnieka pavadībā. Tiesa, dažiem klātesošajiem pasākums vairāk bija jautrs vakara pavadīšanas veids, un tikai pēc vairākkārtējiem tā organizatoru aicinājumiem viņi pārtrauca skaļās sarunas, smiešanos un pievienojās minūti ilgajam klusuma brīdim.
AIDS vīruss, kuru zinātnieki atklāja Francijā 1983. gadā, inficē noteiktus baltos asinsķermenīšus, ieskaitot T-palīdzētājšūnas un makrofāgus, kam ir liela nozīme imūnsistēmas darbā. HIV var atrasties ķermenī divus līdz 12 gadus, tam ārēji nekādi neizpaužoties. Inficēta persona var nodot vīrusu citam gan tad, kad ir simptomi, gan tad, kad to nav. Infekcija ilgst visu mūžu. HIV inficētajiem pamazām parādās simptomi, ko var izraisīt arī mazāk svarīgas kaites. Gadījumā ar HIV šie simptomi – palielināti limfmezgli, nogurums, drudzis, apetītes un svara zudums, caureja, mutes un vagīnas iekaisumi un infekcijas, nakts sviedri utt. – ir paildzināti un bieži arī stiprāki. Parasti HIV izraisa spēcīgu “šķērdēšanas sindromu”, kas izpaužas kā nopietns svara zudums, vispārēja veselības pasliktināšanās un beigās arī nāve. Daudzos gadījumos vīruss inficē smadzenes, nervu sistēmu un var izraisīt plānprātību, kam raksturīgas sajūtu, domāšanas vai atmiņas problēmas.
***
Fakti
– HIV ir hroniska, lēni progresējoša infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss, kas, nonākot organismā, lēnām sagrauj imūno sistēmu. Savukārt AIDS ir HIV infekcijas beigu stadija, kad imūnā sistēma nav spējīga cīnīties ar audzējiem un infekcijām, kuras parastos apstākļos neizraisa slimības. HIV vīruss var bojāt arī nervu sistēmu un radīt smadzeņu darbības traucējumus, bet AIDS parasti beidzas ar nāvi.
– Ar HIV iespējams inficēties, stājoties dzimumkontaktos ar HIV inficēto, injicējot narkotiskās vielas – lietojot šļirces vai adatas kopīgi ar tādu cilvēku, pārlejot inficētas asinis vai to preparātus, bet ar HIV sirgstoša sieviete var inficēt savu bērnu grūtniecības vai dzemdību laikā, kā arī barojot viņu ar krūti.
