Ar Jelgavas baznīcu zvaniem pulksten 9.30 svētdienas rītā tika aizsākta prezidenta Jāņa Čakstes 149. dzimšanas diena.
Pulksten 11 ap pusotra simta jelgavnieku pulcējās pie Jāņa Čakstes pieminekļa. Starp tiem kuplā skaitā bija Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāvji, Bērnu sociālās aprūpes centra audzēkņi un viņu skolotāji, kā arī Jelgavas Latviešu biedrības dalībnieki. Klātesošos uzrunāja pilsētas galva Andris Rāviņš, kurš ekonomiskās krīzes apstākļos aicināja sabiedrību uz dziļāku savstarpēju sapratni. Savukārt LLU prorektors Arnis Mugurēvičs, akcentējot, ka Latvija var pastāvēt tikai kā demokrātiska valsts, piebilda, ka LLU kopā ar prezidenta dzimtu iedibinājusi Jāņa Čakstes stipendiju, ko šogad kā trešā stipendiāte ieguvusi Ekonomikas fakultātes maģistrante Lāsma Līcīte. Pāris stundu vēlāk viņa tika sveikta prezidenta jubilejas sarīkojumā Sidrabenes pagasta Aučos. Pēc mītiņa Jelgavas Latviešu biedrība aicināja klātesošos uz pilsētas muzeju, lai nogaršotu prezidenta dzimšanas dienas kliņģeri, ko tāpat kā pērn bija cepusi Jelgavas Amatu vidusskolas skolotāja Olga Smirnova ar savām audzēknēm Skaidrīti Dekšenieci un Sigitu Jefimovu. Muzejā klātesošos uzrunāja J.Čakstes dzimtas pārstāvis mākslinieks Valerijans Dadžāns. Viņš pateicās Jelgavas Latviešu biedrībai, kas cenšas uzturēt Latvijas valsts pirmā prezidenta piemiņu. Sarunā ar «Ziņām» viņš piebilda, ka 14. septembris ģimenē atzīmēts arī padomju laikos. Saasināta situācija vienmēr bijusi svecīšu svētkos Rīgā I Meža kapos. Tur drosmīgi cilvēki nākuši likt svecītes pie J.Čakstes pieminekļa. To vienmēr darījuši arī tuvinieki. Viņam ar kundzi prezidenta mazmeitu pazīstamu ārsti Intu Čaksti tad kabatā līdzi bijusi pase, kas pierāda radniecību ar prezidentu. Pret radu atcerēšanos kapos čeka nedrīkstēja iebilst.