Pavasaris ir sācies, un saimnieki jau pārlūkojuši ziemāju sējumus. Kaut arī siltais rudens un spēcīgais sals februārī lauksaimniekus darīja bažīgus. Tomēr speciālisti apliecina – pavasaris īpašus pārsteigumus nav sagādājis.
Pavasaris ir sācies, un saimnieki jau pārlūkojuši ziemāju sējumus. Kaut arī siltais rudens un spēcīgais sals februārī lauksaimniekus darīja bažīgus. Tomēr speciālisti apliecina – pavasaris īpašus pārsteigumus nav sagādājis.
Kā apliecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vecākais speciālists Mārtiņš Pružinskis, lielāko satraukumu lauksaimniekos raisīja pāraugušie ziemāji, īpaši ziemas rapsis. “Kopumā situācija ziemāju sējumos nav tik dramatiska kā iepriekšējos gadus. Protams, ziemas kvieši nav tik labi pārziemojuši, kā cerēts, un tas varētu ietekmēt graudu tirgu,” speciālists skaidro, ka ziemas rapsis tomēr veiksmīgi pārcietis gan silto rudeni, gan īslaicīgo salu un sniegu. Visticamāk, raža būs laba.
Kā liecina LLKC apkopotā informācija, Latgalē rapsis un rudzi pārziemojuši labi, savukārt ziemas kvieši un tritikāle gājusi bojā 5 – 10 procentos sējumu platības. Vidzemē situācija ir līdzīga, taču vietumis ziemāji gājuši bojā un izretinājušies, lielākoties ziemas kviešu intensīvā tipa šķirnes. Sliktākas prognozes ir par ziemas kviešu sējumiem Kurzemē – bojā gājuši vidēji 20 – 30 procentu sējumu. Savukārt ziemas rapsis piejūras reģionā pārziemojis labi, pat tie augi, kas pārauguši jau rudenī.
“Laukos Zemgalē ziemas rapsis pārziemojis veiksmīgi, sals nav bojājis augus, tādēļ, visticamāk, tas dos labu ražu. Arī rudzi un mieži ziemu pārcietuši labi, un būtisku zaudējumu sējumiem nav, bojāgājušo augu maz,” konstatē M.Pružinskis un norāda, ka vislielākās problēmas sagādājuši ziemas kvieši – dažus tīrumus pat vajadzēs pārsēt. “Iespējams, ziemošanu ietekmējis sējas laiks un šķirne – dažas intensīvā tipa šķirnes cietušas vairāk,” spriež augkopības speciālists.
