Izvērtējot LAA vēlmi valdībai lūgt kompensēt aptuveni miljonu latu zaudējumus, ko radījuši aizvadītās ziemas laika apstākļi, LOSP vakar lēma, ka no Zemkopības ministrijas pieprasīs segt ap 50 – 60 procentu minētās zaudējumu summas.
Izvērtējot Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) vēlmi valdībai lūgt kompensēt aptuveni miljonu latu zaudējumus, ko radījuši aizvadītās ziemas laika apstākļi, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) vakar lēma, ka no Zemkopības ministrijas pieprasīs segt ap 50 – 60 procentu minētās zaudējumu summas.
Zaudējumi konstatēti visā Latvijā, bet smagāk cietusi Zemgale un Latgale. Kā “Ziņas” jau vairākkārt rakstīja, visvairāk bojāti ogulāji, jo cietuši ne vien to ziedi, bet arī krūmi. Savukārt daudzos dārzos pat neuzziedēja dienvidnieciskās kultūras ķirši un plūmes, jo siltajā janvārī raisītie ziedpumpuri vēlāk, uznākot aukstumam, izsala.
Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte skaidro, ka kopējie augļu un ogu dārziem nodarītie zaudējumi mērāmi ap miljonu latu. Tos veido summa par neiegūto augļu koku, krūmu ražu, kā arī zaudējumi augļu un ogu neiegūšanas dēļ šajā un turpmākajos gados vietās, kur cietuši paši augi.
LOSP sabiedrisko attiecību speciālists Kaspars Austriņš “Ziņām” teic, ka pēc vakardienas sapulces nolemts Zemkopības ministrijai nosūtīt vēstuli, kurā aicinās kompensēt līdz 60 procentu no kopējiem zaudējumiem. Dokumentā tiks arī uzsvērts, ka zemniekiem joprojām nav iespējas apdrošināt savus dārzus un sējumus, jo ministrija nav ieviesusi lauksaimniecības risku vadības sistēmas koncepciju. “Mēs gribam panākt, lai ministrija ātrāk strādā pie kompensācijas fonda izveides, jo kādā lauksaimniecības nozarē zaudējumi rodas katru gadu. Līdz ar to ik gadu nākas lūgt kompensācijas,” saka K.Austriņš. Apdrošināšanas sistēmas izveide minēto problēmu lielā mērā atrisinātu.
Latvijas Augļkopju asociācija saņēmusi 170 iesniegumu par zaudējumiem augļu un ogu dārzos. Cietuši augļu koki un ogu krūmi 1080 hektāru platībā, mazākās platībās tie nodarīti smiltsērkšķiem, kazenēm un plūškokiem.
M.Rudzāte stāsta, ka daudzviet pavasarī likās – laikapstākļi nav nodarījuši ievērojamus zaudējumus ābelēm, jo tās šogad ziedēja, taču nav sākuši veidoties augļi.
Aprēķināts, ka šogad augļu un ogu raža būs par 40 – 50 procentiem mazāka nekā iepriekš, jo aizvadītās ziemas netipiskajos laika apstākļos cietuši augļu dārzi gandrīz visā valstī. Augļu koki un ogu krūmi janvārī, kad Latvijā bija vērojams pavasarīgs laiks, sāka dzīt pumpurus, bet februārī daudzi dārzi cieta salā.
Augļkopju asociācijas vadītāja un nozares eksperti arī prognozē, ka šogad augļu un ogu cenas būs ievērojami augstākas, jo Lietuvas un Polijas augļkopji šoziem cietuši vēl lielākus zaudējumus.
***
Šoziem cietušo kultūru platības, ha
– Ābeles – 430
– Bumbieres – 60
– Ķirši – 60
– Avenes – 80
– Upenes, jāņogas un ērkšķogas – 155
– Krūmmellenes – 165
– Dzērvenes – 41
– Zemenes – 30
