Pirms Lieldienām televīzijā mācītājs Juris Rubenis pauda par augšāmcelšanās brīnumu: tad, kad neviens to vairs negaida, brīnums notiek.
Pirms Lieldienām televīzijā mācītājs Juris Rubenis pauda par augšāmcelšanās brīnumu: tad, kad neviens to vairs negaida, brīnums notiek. Arī olai, viņš teica, ir līdzīga jēga – ārēji ciets, nejutīgs priekšmets, no kura it kā neko negaidām, bet iekšā tam – dzīvības brīnums.
Varbūt mēs nebijām gaidījuši pareizi vai arī to bijām darījuši pārāk stipri un kaismīgi, bet Lieldienu rīts atausa ar negaidīto – klasiskā stilā ieturētu Ziemassvētku ainavu, kur piesnigušajos laukos un mežos pārslas turpināja krist vēl ilgi…
Kaut arī nedaudz mulsinoši, tomēr brīnums, ja tas ir tik balts, allaž sagādā prieku. Patiesībā Kristus dzimšanas laika atgādinājums dabā vēl vairāk lika aizdomāties par to, ko godina šajos svētkos kristieši – augšāmcelšanos.
Tā to dēvē arī citās tautās – «Auferstehung» ir vāciešiem, angļu valodā runājošie to sauc «Resurrection». Šinī angļu vārdā sadzirdam zināmo terminu, kas apzīmē parādību, bez kuras nebūtu jaunas dzīvības – «erect». Bet krievu valodā ir «Āīńźšåńåķčå» – atdzimšana. Tas ir apliecinājums, ka atdzimšana un augšāmcelšanās nebūt nav «pasākums ar periodu» viens gads. Ne velti kaimiņu tauta līdzīgi nosaukusi arī nedēļas dienu, kad atvēlam laiku atpūtai, domu sakārtošanai. Kā tas izdodas, ir katra paša ziņā.
Par laimi, mūsu tauta vienmēr tiekusies augšup – jau vissenākajos laikos, raugoties zvaigznēs, kuru ceļa pareiza noteikšana bija zemkopja dzīvības un nāves jautājums, gan tradicionāli ceļot augšup saulgriežu uguni un Lielajā dienā uzšūpojoties pēc iespējas augstāk. Un augšup tiecas baznīcas tornis.
Ne tik svinīgi kā augšāmcelšanās un atdzimšana skan vārds atmoda, taču jēdzieniski tautai tas nozīmē tikpat daudz: tad, kad vairs negaidījām (gaidījām!), neuzdrošinājāmies cerēt (cerējām!), tā nāca kā brīnums. Augšupcēlās karogs tornī, augšupcēlās daudzbalsīga dziesma Lielajā estrādē, augšupcēlās cilvēku pašapziņa.
Tagad reizēm esam kā ola – ar cietu, bet viegli ievainojamu čaulu. Tomēr tā slēpj sevī brīnumu – spēju mosties, atdzimt, augšāmcelties.
