Pašlaik informācija par augsnes piesārņojumu, kvalitāti, zemes robe˛u, attīstības plāniem un cita ir dažādu institūciju pārziņā.
Pašlaik informācija par augsnes piesārņojumu, kvalitāti, zemes robe˛u, attīstības plāniem un cita ir dažādu institūciju pārziņā. Projektā, kura mērķis ir nepieļaut augsnes degradāciju, piedāvāts to apkopot tā, lai jebkurš zemes lietotājs varētu iegūt pilnīgu priekšstatu par pieejamajiem datiem un tos izmantot.
Pērn agroķīmiskā izpēte nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs veikta Svētes pagastā un piejūras augsnēs Liepājas rajona Nīcas pagastā, dati sniedza informāciju par augsnes kvalitātes izmaiņām. “Svētes puses zemes īpašnieki un lietotāji var neuztraukties, jo šajā pagastā, salīdzinot ar astoņdesmito gadu beigu pētījumiem, būtiskas augsnes īpašību izmaiņas nav atklājušās,” “Ziņām” stāsta projekta “Latvijas kapacitātes nodrošināšana ANO konvencijas “Par cīņu pret pārtuksnešošanos un zemes degradāciju” ieviešanai” vadītājs Jānis Ģērmanis.
Īstenojot ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansēto projektu, izdevies iegūt jaunākos datus par zemi Svētē un Nīcā. Darba gaitā apkopota arī visa iespējamā informācija, kas varētu interesēt zemes lietotājus – gan lauksaimniekus, gan tos, kas vēlas apbūvēt kādu teritoriju.
Līdz šim viss par augsni zināmais Latvijā bija “izkaisīts” pa dažādām instancēm. Piemēram, Valsts zemes dienestā zemes kartes pirms daudziem gadiem izveidotas papīra formātā – tādas neērti lietot, turklāt laika gaitā bojājas. Projekta laikā tās digitalizētas, apstrādāti arī citi dati par augsnes īpašībām un pētīts, vai šī informācija saistīti izmantojama. Aizvien daudzās pašvaldībās, veidojot teritorijas attīstības plānus, nezina, ka topogrāfiskās kartes pieejamas elektroniskā formā.
Viens no projekta koordinatoriem Ansis Grantiņš akcentē, ka datu bāzē apkopota informācija ne tikai par augsni, bet arī par topogrāfiskajām kartēm, derīgajiem izrakteņiem, applūšanas riskiem un daudz citu datu. Tādējādi Svētes un Nīcas pašvaldībās iespējams noskaidrot, kāds ir konkrētās vietas iežu sastāvs vai plūdu risks, līdz ar to vērtēt, piemēram, būvniecības iespējas. J.Ģērmanis papildina, ka ikviens zemes lietotājs varētu uzzināt augsnes agroķīmisko informāciju.
Taču, lai šādus datus apkopotu par visu valsti un katru pašvaldību, nepieciešams valdības atbalsts, jo augsnes izpētei un vienotas datu bāzes izveidei vajadzīgi lieli līdzekļi. Politiskā griba esot, tā secināts diskusijās ar Vides, Zemkopības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijām.
