Sakrītot vairākiem dabas un ekonomiskajiem apstākļiem, oktobrī Eiropā vairākkārt augusi dabasgāzes, elektrības, kā arī citu energoresursu cena. 2020. gadā dabasgāzes vidējā cena bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet 2021. gada oktobrī tā jau sasniedza 80 eiro, lēš eksperti. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cena.
Direktors cer, ka cenu palielinājums ir īslaicīgs
Šādos apstākļos ievērojami lielāki izdevumi ir tiem siltumenerģijas patērētājiem, kuri kurina ar dabasgāzi. Jelgavā viens no lielākajiem dabasgāzes izmantotājiem apkurē ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), kas pilsētā apsaimnieko ap simt ēku. Saimnieciskās krīzes apstākļos 90. gadu sākumā LLU atvienojās no pilsētas centrālās siltumapgādes sistēmas, kas tagad pieder uzņēmumam SIA “Gren Jelgava”.
No LLU pārziņā esošajām ēkām apkurināmas ir divdesmit. Taču tās ir lielas. Starp tām ir arī Jelgavas pils. “Jāredz, kas notiks tālāk. Gribas domāt, ka dabasgāzes cena samazināsies,” spriež LLU direktors A.Garančs. Viņš piezīmē, ka cena jau ir samazinājusies, salīdzinot ar to, kāda tā bija oktobra vidū. A.Garančs stāsta, ka beidzamajā laikā LLU saviem apkures izdevumiem tērēja ap 500– 600 tūkstošus eiro gadā un dabasgāzes iepirkums tika slēgts uz diviem trim gadiem. Tagad mainīgajos apstākļos gāzes iepirkums tiek gatavots uz pusgadu. Turklāt šajā iepirkumā LLU ir kopā ar divām partneraugstskolām.
Pieļauj, ka vajadzēs samazināt štatus
LLU direktors A.Garančs spriež, ka cena aug arī šķeldai. Tādēļ viņa darba kārtībā nav jautājuma par to, ka LLU ēkas varētu atgriezties pilsētas centrālajā siltumapgādes sistēmā, kas pieder SIA “Gren Jelgava”. “Domājam, kā vairāk taupīt. Piemēram, “lokdauna” apstākļos, kad studentu augstskolā nav, mācību telpas un kopmītnes apkurinām minimāli,” uzsver A.Garančs. Viņš pieļauj, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos varētu notikt arī LLU saimniecisko darbinieku štatu samazināšana. LLU direktors stāsta, ka pandēmijas apstākļos ir ievērojami mainījies mācību darba ritms. Bieži vien studenti, attālināti mācoties, dzīvo mājās, nevis kopmītnēs, kas būtu izdevīgi LLU.
Šķeldas cenu kāpumu uzskata par pieņemamu
“Ziņas” jau rakstīja, ka SIA “Gren Jelgava”, kas ir pilsētā lielākais siltuma ražotājs un piegādātājs, izvērtējot šķeldas un dabasgāzes cenas pieauguma ietekmi uz siltumenerģijas gala tarifu Jelgavā, iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēšanai priekšlikumu par tarifa izmaiņām. Siltumenerģijas gala tarifs Jelgavā ir tikai par 6,6 procentiem augstāks nekā spēkā esošais tarifs, kas bija pieņemts 2020. gada septembrī.
“Dabasgāzes cena ir augusi vairākas reizes, bet šķeldas cena šogad valstī ir palielinājusies vidēji tikai par 12 procentiem. Tādēļ vietējā, atjaunojamā resursa šķeldas izmantošana siltumenerģijas ražošanā, ko Jelgavā nodrošina “Gren”, ir konkurētspējīgākais un efektīvākais risinājums klientiem,” raksta SIA “Gren Jelgava” pārstāve Guntra Matisa. Gada laikā centralizētās siltumapgādes sistēmai parasti pieslēdzot piecus sešus jaunus klientus, kuri, izvēloties apkures risinājumu, ir lēmuši par labu priekšrocībām, ko nodrošina mūsdienīga centralizētā siltumapgāde. Šogad, ņemot vērā kraso energoresursu cenu kāpumu, interese par pieslēgšanos Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmai ir augusi, un jauno pieslēgumu skaits līdz gada beigām varētu pārsniegt desmit.
Atkritumu dedzināšana apkures izmaksas mazinātu
SIA “Gren Jelgava” pārdošanas vadītājs Valdis Rieksts-Riekstiņš raksta, ka vēlas kliedēt bažas un mītu par centralizēto siltumapgādi kā par kaut ko vecmodīgu un smagnēju. Viņaprāt, Jelgavas centralizētā siltumapgāde ir līdzvērtīga citiem moderniem apkures risinājumiem un ir mūsdienīgs, drošs un videi draudzīgu apkures risinājums ar minimālām uzturēšanas izmaksām un nelielām sākotnējām investīcijām pieslēguma izveidē. V.Rieksts-Riekstiņš atzīmē, ka laiks, lai izveidotu pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem un tam būtu vajadzīgi ne vairāk kā divi trīs mēneši.
Domājot par to, lai jelgavniekiem arī turpmāk piedāvātu konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā dažādību, “Gren Jelgava” turpina darbu pie siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekta, kas paredz Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai pievienot līdz 35 procentiem no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem. Turklāt tas arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos, un sekmēs vides tīrību.
SIA “Gren Jelgava” saražoto un piegādāto siltumu Jelgavā izmanto ap 16 000 mājsaimniecību jeb 420 dzīvojamo ēku (tostarp individuālās dzīvojamās mājas) un 173 juridiskie klienti – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas un uzņēmumi.
