«Kultūras ministrija budžetā lielāko papildu summu prasa kultūras telpas attīstībai», «Ārlietu ministrija budžetā lielāko papildu summu prasa saistībā ar Latvijas prezidentūru ES», «Sarunās par nākamā gada budžetu LM neatteiksies no pabalstu palielināšanas cilvēkiem ar invaliditāti» – tādi un līdzīgi virsraksti straumēm vien redzami ziņu aģentūras LETA mājas lapā dienu pēc tam, kad Ministru kabinets vairāk nekā deviņas stundas pirmoreiz skatīja nākamā gada valsts budžetu. Iekšlietu ministrija prasa vairāk policistu un ugunsdzēsēju algām, Izglītības un zinātnes ministrija, kas gan no pedagogu algu apcirkņiem kaut kur nozūmējusi sešus miljonus jau šogad, nākamajā gadā gribētu dāsnāk maksāt skolotājiem, bet Tieslietu ministrija labprāt vēlētos, lai jau no 2014. gada vairāk naudas nonāktu tās pakļautības nozarēs strādājošo makos. Cīņa par to, kurš vairāk savā kausiņā iesmels no lielā valsts naudas zupas katla, tūlīt tikai uzņems apgriezienus, jo ministriju kariņiem doti vēl divi mēneši, pēc kuriem valdībai nākamā gada budžeta piedāvājums būs jānes uz Saeimas namu, lai to vētī simt gudrāko galvu. Tomēr jau tagad skaidrs, ka visu brēcošo vajadzību apmierināšanai naudas tik vai tā nepietiks. Premjers Dombrovskis izteicies, ka papildfinansējuma prasītājiem vajadzētu būt pieticīgākiem, jo jāņem vērā, ka pēc briesmīgās 2009. gada krīzes nākamais būs tikai pirmais gads, kad nav jādomā par vēl kāda cauruma izspiešanu jostā, bet beidzot siksnu var pataisīt nedaudz vaļīgāku. Raugoties uz pirmajām klaigām par tikšanu pie valsts siles, tikai reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs uzdrošinājies skaļi pateikt, ka valsts budžets atšķirībā no pašvaldību makiem ir daudz plānāks par «treknajos» gados pieredzēto. Viņš apgalvo, ka vietējo varu kontos, ko galvenokārt pilda iedzīvotāju ienākuma nodoklis, drīzumā jau būs redzami 2007. gada līmeņa skaitļi. Tomēr arī pašvaldības nav mazākas prasītājas par skolotājiem, policistiem un kultūras darbiniekiem.Taču, kamēr visi ēstgribētāji smelsta karotes, būtiskāk šķiet tas, ko pati valdība noteikusi par prioritātēm budžeta papildu naudas sadalē. Tās ir bruņoto spēku mehanizācija, jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība un Zemessardzes spēju stiprināšana. Redz, teju 25 gadi pagājuši, arvien brīvi un arvien pastalās. ◆
