Tautas lietišķās mākslas studijas «Dardedze» dalībnieces «Ziņām» izdevās sastapt brīdi pirms atbildīgā notikuma – rokdarbnieces gatavojās izstādei pilsētas kultūras namā.Atcerēsies vasaruRit studijas četrdesmit piektais darbības gads, kas sakrita ar XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV Deju svētku gadu. «Dardedzes» rokdarbnieces lielajā dziesmu svētku izstādē «Es vidū» Dzelzceļa muzejā Rīgā piedalījās ar 37 darbiem. Kā pastāstīja studijas vadītāja Ingrīda Ozolniece, lai neatkārtotos, nolemts šoreiz speciālu «Dardedzes» jubilejas izstādi nerīkot, bet kopīgi ar kultūras nama vadību tika izauklēta ideja atskatīties uz dziesmu svētkiem. Tāpēc no 8. novembra būs skatāma izstāde «Mirkļi no Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem», kur blakus tautas lietišķās mākslas darinājumiem būs skatāmi aizvadīto svētku mirkļi fotogrāfijās. Attēlu autori ir profesionālie fotogrāfi Valdis Brauns un jelgavnieks Jānis Kupčs, bet daļa fotogrāfiju būs arī no daudzo Jelgavas kolektīvu – svētku dalībnieku – arhīviem.«Tā kā rudenī, it sevišķi valsts svētkiem tuvojoties, kultūras namā ir daudz apmeklētāju, ar izstādi mēģināsim radīt skatītājiem dubultprieku – līdzās skanīgai dziesmai vai labai dejai varēs priecēt acis ar mūsu rokdarbiem,» cer I.Ozolniece. Izstādē gan neredzēsim lielos dekorus (sienas segas), lai tie nekonkurētu ar fotoattēliem.Iedvesmas avots nemainās«Gadi iet, darbi mainās, bet tēma nemainās – kā iedvesmas avots ir Latvijas daba, kas tradicionāli tiek parādīta segās, lielajos lakatos, lina darinājumos,» tāda ir I.Ozolnieces ilgajos darba gados («Dardedzi» viņa vada jau trīsdesmit septīto gadu) izkristalizējusies atziņa. Diemžēl gadiem ejot, «Dardedzes» dalībnieku rindas sarūk. Vēl pirms dažiem gadu desmitiem ar tautas daiļamatniecību Jelgavas kultūras namā vēlējās nodarboties vairāk nekā seši desmiti, pašreiz «Dardedzes» aktīvo dalībnieku skaits vien nedaudz pārsniedz 20. Studijas vadītāju satrauc tas, ka jauniešu intereses valstiskā līmenī netiek rosinātas latvisku amata prasmju apgūšanai. Tas attiecas ne tikai uz audējām, bet arī uz keramiķiem un citu amatu meistariem. «Kad nāk dziesmu svētki, tad visi priecājas, cik skaisti, bet gadi dara savu, un lietišķās mākslas entuziastu kļūst arvien mazāk,» skumji konstatē I.Ozolniece. «No citām tautām mēs atšķiramies ar dziesmām, dejām un amatiem, kamēr ar datoru spējīgi darboties visu tautību pārstāvji.»«Aužot ir pavisam citas domas, un savu roku darinājumu nevar aizstāt nekādi elektronikas brīnumi – ja datoram izrauj «štepseli», tad taču nekas pāri nepaliek,» vadītāja uzsver sava amata priekšrocības. «Aužot dvēsele top gaiša,» tā ir I.Ozolnieces gadu gaitā gūtā pārliecība. Sarunas nobeigumā atkal kļūst optimistiska, atgādinot, ka «stelles nodarbina visas ķermeņa daļas labāk par jebkuru trenažieri, un nav «pedāļi jāmin pa tukšo»».Izstādes «Mirkļi no Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem» atklāšana paredzēta 8. novembrī pulksten 17, kad Jelgavas kultūras namā ar savu meistarību koncertā «Mēs savai pilsētai» priecēs pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» kolektīvi un 4. vidusskolas koris «Spīgo». Ieeja pasākumā – bez maksas.
