Pasaulē pieņemts, ka slepeno dienestu aizkulisēs ieskatīties no ārpuses nav iespējams.
Pasaulē pieņemts, ka slepeno dienestu aizkulisēs ieskatīties no ārpuses nav iespējams. Līdzīgi ar militārajām struktūrām, kas parastajiem mirstīgajiem ir slēgtas un kur noteicošais ir zvaigžņu skaits uz uzplečiem, bet “uz āru” nonākošā informācija ir labākajā gadījumā skopa.
Patlaban var tikai minēt, kādu slepenības pakāpi sev vēlas panākt pilsētā labi zināmais daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP), taču skaidrs, ka ar informācijas atklātības principa ievērošanu pat likuma izpratnē šajā kapitālsabiedrībā ir labākajā gadījumā diezgan draņķīgi.
Jau kopš vasaras NĪP izpelnījies sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu uzmanību pat visas Latvijas mērogā, ko kronējis to iedzīvotāju sašutums, kam uzkāpšanai tika pamests diezgan vāji maskēts grābeklis, paģērot šaubīgus un miglaini pamatotus rēķinus vairāku simtu latu apmērā. Vēl pēc brīža atklātībā nonāca arī ziņas par manipulācijām ar dokumentāciju. Acīmredzami rupjais likumpārkāpuma mēģinājums ar kriminālu piesmaku un pretrunīgi vērtējamā darbība ar uzņēmuma dokumentiem tomēr nebija pietiekams iemesls āža pakaļējās ekstremitātes apžilbinātās pilsētas vadības izlēmīgai rīcībai – NĪP direktors Juris Vidžis, lai arī nesagaidīja nepelnīto 180 tūkstošu latu iebirumu uzņēmuma kasē, tika pagodināts vien ar pilsētas Domes maizestēvu “rājienu”, kurā nekautrējās tūlīt “padalīties” ar padotajiem. Kā papildu “balva” oktobra sākumā sekoja… jauns darba līgums. Pēc šāda “noieta etapa” direktors nav kavējies doties “pelnītā” atvaļinājumā.
Drīz pēc “rēķinu epopejas” NĪP ziņoja par jurista vakanci, pieteikšanās termiņam nosakot trīs darbadienas. Publiskajā telpā parādījās minējumi, vai gaidāms likuma burtā pietiekami kompetents speciālists, kas turpmāk nepieļautu dokumentētu stulbību sūtīšanu iedzīvotājiem, vai arī NĪP priekšniecībai nepieciešams jauns “kabatas” protežē, kas šādas muļķības varētu prasmīgāk nomaskēt. Uz “Ziņu” jautājumu par tik īsu pieteikšanās laiku NĪP direktors gan neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt pēc būtības, ieslīgstot ar žurnālistu cimperlīgā diskusijā un pretjautājumu uzdošanā, vienlaikus atkal faktiski pārkāpjot likumu un nesniedzot plašsaziņas līdzekļa pārstāvim vispārpieejamu informāciju.
Neformāli pilsētnieku vidū jau sen cirkulē dažādi pamatotas valodas par J.Vidža “stingro aizmuguri” Lielās ielas namā, kā dēļ viņš var gatavoties mierīgai pensijas gadu gaidīšanai līdzšinējā krēslā. Tomēr galvenais jautājums joprojām paliek neatbildēts – kopš kura laika NĪP kļuvusi par “ārpus likuma” esošu struktūru, kuras vadošajai personālijai ik gadu algā tiek maksāti daudzi tūkstoši latu no pilsētnieku naudas un par kuras darbību “iedzīvotāju labā” šā veidojuma direktors var vēsā mierā atteikties atbildēt? Teju vai jāsāk uzskatīt, ka Jelgava ar laiku kļūs par valsti valstī, kur Saeima pieņem likumus visiem iedzīvotājiem, bet NĪP tos sagudro atbilstoši savām vajadzībām un labsajūtai. Izdevīgo pozīciju itin labi balsta arī atsevišķi pilsētas vadības pārstāvji, līdzjūtīgi piesaucot “nervozumu un sociālisma paliekas”. Vai ilgi vēl blēdīgu kundziņu izdarības tiks balstītas augstākā līmenī?
No neoficiāliem, taču pietiekami uzticamiem un drošiem avotiem “Ziņu” rīcībā nonākusi informācija, ka labi zināmā finanšu lietas kontrolējošā institūcijā vismaz lokālā mērogā jau dots signāls “no augšas” par atsevišķām “svētajām govīm”, kuru demagoģiskajos kantoros un papīros inspektoriem savus degunus nebāzt. Saprotams, ka viens no šiem “mājlopiem” ir arī Brieža ielas kapitālsabiedrība. Tātad “piesegums” jau ir nodrošināts visos slāņos, dzīve turpinās, un varam tikai minēt, pa kuru vietu nākamreiz izlīdīs zaglīgu un citādi ne pārāk tīkamu subjektu neveikli slēptā āža kāja.
