Jau vairākus gadus pierasts, ka pavasaris sagroza galvas ne tikai ierindas pilsoņiem, bet arī hokeja faniem.
Jau vairākus gadus pierasts, ka pavasaris sagroza galvas ne tikai ierindas pilsoņiem, bet arī hokeja faniem. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka mūsu hokejisti no šīs sērgas cieš ne mazāk.
Pēc divām lieliski aizvadītajām spēlēm pret Zviedriju un ASV, Latvijas izlases hokejisti varēja justies kā eņģeļi. Tomēr dieviņš bija sadusmojies par tādiem izlēcieniem un tam labpatikās, ka viss iegrozās citādi. Zaudējumu pret Ukrainu fani atcerēsies vēl ilgi, gluži tāpat kā spēli pret Baltkrieviju iepriekšējā olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā.
Un tad pienāca brīdis, kad katrs sitas, kā māk. Atkal nezin kādēļ pretim stājās baltkrievi, kaut gan tik ļoti cerējām ieraudzīt somu, krievu un čehu apvienoto izlasi, kuru mūsējie apspēlētu pat ar vienu slidu kājās. Neizšķirts pret dienvidaustrumu kaimiņiem noteikti nebija tas, ko gaidījām…
Pagānu zemes Latvijas eņģeļi nu jau bija pārvērtušies par velniem. Tas līdzēja – vismaz uzvara pār tālās zemes Japānas pārstāvjiem tika izcīnīta. Bet vai tikai tajā brīdī trenerim Vasiļjevam neienāca prātā, ka Latvija savā virzībā un Eiropas Savienību ir pamatīgi kļūdījusies. Japāņi kā Āzijas pārstāvji nemaz nevarēja izkrist no A grupas, bet viņam vēl jālauza galva, ko laist laukumā pret norvēģiem, lai noturētu kaut vienu vārtu pārsvaru. Arī Latvijas valdošajiem spēkiem un hokeja federācijai šī būtu laba viela pārdomām, pirms laktiņu celt augstāk.
Kas zina – pēc gada vai diviem varbūt gaidīsim Āzijas pavasari…
