15. augustā Jelgavu sasniedza pirmie 200 baltmaizes kukulīši, kas bija paredzēti mūsu pilsētas vistrūcīgākajiem.
15. augustā Jelgavu sasniedza pirmie 200 baltmaizes kukulīši, kas bija paredzēti mūsu pilsētas vistrūcīgākajiem. Cēlā Eiropas palīdzības rīcība, kam tika atvēlēti 1,47 miljoni latu, draudēja izgāzties, jo pēc maizes neviens neieradās. Arī turpmākā tās dalīšanas gaita bijusi šķēršļu pilna.
Programma vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem tiek finansēta no Eiropas Kopienas budžeta, bet kārtību, kā bezmaksas baltmaizi izdalīs, pamatojoties uz dažādām Eiropas regulām, izstrādāja vairāku ministriju pārstāvji. Praksē pierādījās, ka dažādo noteikumu un prasību virknējumu dēļ labi domātais “buksēja”, un labdarības organizācijas meklēja steidzamus risinājumus, lai baltmaizi nevajadzētu utilizēt.
Palīdzību vistrūcīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem koordinēja Lauku atbalsta dienests (LAD), kas slēdza līgumus ar sešām maiznīcām par 18 tonnu baltmaizes saražošanu, un sešām labdarības organizācijām, kam tā bija jāizdala 230 Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstošās vietās Latvijā.
Jelgavā un vēl sešās pilsētās baltmaizi apņēmās izdalīt biedrība “Brimod”, kas tapa, reorganizējot Maltas Ordeņa palīdzības dienestu, taču maizīti dalīja citi. Uz šo cēlo rīcību Jelgavā “Brimod” aicināja Katoļu katehēzes centru, kas, šādu pašu motīvu vadīti, darbu apņēmās, neapzinoties, ka tieši viņiem vajadzēs tikt galā ar visām organizatoriskajām nepilnībām – katastrofālo informācijas trūkumu, neizveidoto sadarbību ar pašvaldības sociālās palīdzības sniedzējiem un sākotnējo prasību uzrādīt izziņu, ka ienākumi nepārsniedz 24 latus.
Lai no Daugavpils atvesto maizi izdalītu, Marijas leģiona kūrijas brīvprātīgie Marijas Ruščakas vadībā devās pie trūkumcietējiem un uzrunāja sociālos darbiniekus, protams, nekādas izziņas neprasot, vien liekot par devumu parakstīties. (LAD rīkotajā kontrolē beigu beigās neiebilda par šādu noteikumu pārkāpumu.)
Bezmaksas baltmaizi – ikreiz 200 kukulīšu – Jelgavā dalīja divreiz nedēļā. Laika gaitā ceļu pēc palīdzības cilvēki atrada paši, pārsvarā pensionāri, invalīdi un maznodrošinātie, kas, iespējams, nekvalificējas vistrūcīgāko personu statusam, bet kuriem materiāli klājas ļoti grūti. Viņi būtu ļoti priecīgi nākamgad saņemt arī Eiropas paredzēto kilogramu putraimu mēnesī, taču neviena labdarības organizācija nav nokārtojusi formalitātes, lai šo palīdzību Jelgavā nogādātu. Latvijā paredzēts izdalīt 3280 kilogramu, programmas budžets – 348 962 eiro.
